Māris Čaklais

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

@@@@: Author (187); Atdzejotājs (5); Compiler (13); Editor (11); Co-author (3); Author of the comment (26); Person of reception (58)

Ilustrācijas: Person in photo(6)

ІмяMāris Čaklais
Kopsavilkums

Māris Čaklais (1940–2003) – dzejnieks, esejists, prozaiķis, atdzejotājs, žurnālists un laikraksta “Literatūra un Māksla” (1987–1991), žurnāla “Karogs” (2000–2003) redaktors. Māris Čaklais ir 14 dzejoļu krājumu, četru dzejas krājumu bērniem, četru eseju grāmatu, divu literāro pasaku krājumu, divu memuārgrāmatu un trīs biogrāfisku apcerējumu autors. Literāro darbību sācis 60. gados. Viņa dzejā risinātas vēstures un tautas likteņtēmas, atklāts cilvēka esības dramatisms un dzīves jēgas meklējumi, saasināta laika izjūta, prasība pēc ideāla un ētisko principu aizstāvība. Esejās izteiktas pārdomas par literatūru un mākslas pamatjautājumiem, portretēti rakstnieki, veikti ceļojumi pieraksti. Memuāru grāmata “Laiks iegravē sejas” (2000) ir dzejnieka rakstīts dokuments par 20. gadsimta pēdējiem trim gadu desmitiem savas tautas un pasaules kultūrā. Grāmatās “Im Ka. Imants Kalniņs laikā un telpā” (1998), Gaismas kungs jeb sāga par Gunaru Birkertu” (2002) un “Izaicinājums: Pirmā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga” (2003) akcentēta problēma par personības un laikmeta savstarpējām attiecībām. Māris Čaklais ir daudzu dziesmu tekstu autors.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2000).

Personiska informācija1940: 16. jūnijā dzimis patērētāju biedrības veikala noliktavas pārziņa Friča Alberta (1912–1979) un pārdevējas Vēras (1918–1998) Čaklo ģimenē.
2003: Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs un filmu studija "Trīs" izveidojusi filmu par Māri Čaklo "Redzat, atkal ir debesis pušu" (operators – Gvido Skulte).
Profesionālā darbība1962: iesniedz Latvijas Valsts izdevniecībā pirmā krājuma "Gribu pamosties dzīvs" manuskriptu, krājums netiek izdots. Pirmo reizi publicēts Māra Čaklā Rakstu 1. sējumā (Rīga: Mansards, 2017, 29.–78. lpp.).
1969: kopā ar Maiju Silmali piedalās franču mūsdienu dzejas izlases "Es tevi turpinu" sagatavošanā – ir tās redaktors un arī atdzejotājs. Izlases izdošana veselu gadu tiek aizkavēta, jo tajā ietverti dzejoļi, kas nav atdzejoti krievu valodā. Izlase nāk klajā 1970. gadā.
1970: būdams redaktors igauņu dzejnieka Matsa Trāta dzejoļu krājumam "Līdzsvars" (atdzejotājs Laimonis Kamara), Māris Čaklais saņem izdevniecības "Liesma" direktora vietnieka G. Rapoporta rājienu un naudas sodu par to, ka krājumā iekļauti dzejoļi, kas nav bijuši atdzejoti krievu valodā vai publicēti tikai presē, nebūdami iekļauti nevienā Trāta grāmatā. Krājuma "Līdzsvars" pirmais metiens tika iznīcināts un nodrukāts cits krājuma variants. Pēc gadījumiem ar abām izlasēm Čaklais spiests atstāt darbu izdevniecībā "Liesma".
1980: piešķirta Latvijas Ļeņina komjaunatnes prēmija.
1985: piešķirts LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukums.
1994: saņēmis F. Nansena starptautisko prēmiju.
1996–1997: Latvijas PEN kluba Latvijas centra prezidents.
1997: ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli.
2000: Latvijas delegācijas sastāvā piedalās akcijā "Literatūras ekspresis 2000".
2000: 3. novembrī apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Māra Čaklā darbi

Dzeja
1965: Pirmdiena
1967: Kājāmgājējs un mūžība
1969: Lapas balss
1972: Zāļu diena
1974: Sastrēgumstunda
1976: Cilvēks, uzarta zeme
1978: Strautuguns
1979: Pulksteņu ezers
1982: Kurzemes klade
1984: Cilvēksauciena attālumā
1987: Priekšsajūta = Premonition
1988: Rīga: deviņas dziesmas par Rīgu = Девять песен о Риге = Nine songs to Riga = Neun Lieder an Riga
1989: Labrīt, Heraklīt!
1992: Slepeni ugunskuri
1994: Izgāja bulvārī brīvība
1997: Vientuļš riteņbraucējs
2000: Blūzs alejas galā = Blues am Ende der Allee
2000: Mana mājas lapa tavai mājas lapai
2000: Desmit mīlas dziesmas Rīgai = Zehn Liebesgedichte an Riga = Десять песен любви Риге = Ten love songs to Riga
2002: Pagaidu latvietis

Izlases
1979: Uz manām trepēm
1991: Četri balti krekli
1996: Viņi dejoja vienu vasaru (dziesmu teksti)
1997: Spīdola un putnusuņi
2000: Dzeguzes balss

Dzeja bērniem
1973: Bim-bam
1978: Minkuparks
1984: Ķocis
1990: Aprīļa pilieni
1999: Uzraksti uz sētas
2013: Atpūta ceļā
2014: Gaidītāja meža cūka
2014: Saulīte ar zobiem

Proza (esejas, biogrāfiskā proza, memuāri, literārās pasaka)
1969: Dzer avotu, ceļiniek
1975: Saule rakstāmgaldā
1980: Nozagtā gliemežnīca
1985: Profesionālis un ziedlapiņas
1996: Divi dzīvi zaldātiņi un citas pasakas
1997: Impērijas pēdējās kapeikas
1998: Im Ka: Imants Kalniņš laikā un telpā
2000: Laiks iegravē sejas
2002: Gaismas kungs jeb sāga par Gunaru Birkertu
2002: Jautrā govs, skumjā govs
2003: Izaicinājums: Pirmā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga

Raksti
2017: Raksti, 1. sējums
2020: Raksti, 2. sējums

Māra Čaklā dzeja teātrī, kino un mūzikā

1964: 9. oktobrī Valsts Jaunatnes teātrī Gunāra Priedes lugas "Lasīja Bebre" pirmizrāde. Režisors – Pāvels Homskis, dziesmu teksti – Māris Čaklais, komponists – Romualds Grīnblats.
1966: 10. augustā Valsts Jaunatnes teātrī Gunāra Priedes lugas "Trīspadsmitā" pirmizrāde. Režisors – Gunārs Priede, dziesmu teksti – Māris Čaklais, komponists – Ģederts Ramans.
1967: Rīgas kinostudijā uzņemta spēlfilma "Elpojiet dziļi..." (pirmizrāde 1986. gadā). Režisors – Rolands Kalniņš, operators – Miks Zvirbulis, dziesmu teksti – Māris Čaklais, komponists – Imants Kalniņš.
1971: 5. aprīlī LPSR Valsts Andreja Upīša Drāmas teātrī (tagadējais Latvijas Nacionālais teātris) pirmizrāde ungāru dramaturga Ferenca Molnāra lugai "Lilioms", Režisors – Alfreds Jaunušāns, dziesmu teksti – Māris Čaklais, komponists – Imants Kalniņš.
1974: 29. maijā LPSR Valsts Andreja Upīša Drāmas teātrī pirmizrāde Federiko Garsijas Lorkas lugai "Brīnumainā kurpniecīte", Režisors – Mihails Kublinskis, dziesmu tekstu autors – Māris Čaklais, komponists – Imants Kalniņš.
1974: animācijas filma "Dillī Dallī Perpendikula valstībā". Animācijas filmu studija "Dauka", režisore – Roze Stiebra, scenārists – Māris Čaklais, operators – Marģers Vītols, animatores – Maija Brence, Dzintra Aulamle, māksliniece – Daina Lapiņa, komponists – Imants Kalniņš.
1975: animācijas filma "Dillī Dallī Minku parkā". Studija "Telefilma – Rīga", režisore – Roze Stiebra, scenārija autors – Māris Čaklais, mākslinieces – Maija Špalte, Dzintra Aulamane, operators – Tālivaldis Langenfelds, komponists – Imants Kalniņš.
1976: animācijas filma "Dillī Dallī Saules dārzā". Animācijas filmu studija "Dauka", režisore – Roze Stiebra, scenārija autori – Māris Čaklais, Valentīns Jakobsons, animatore – Maija Brence, operators – Marģers Vītols, komponists – Pauls Dambis.
1978: Rīgas kinostudijā uzņemta filma "Latviešu tautas kultūra XIX. g. s. otrajā pusē" pēc LPSR Izglītības ministrijas pasūtījuma (Režisors – Andrejs Apsītis, scenārija autori – Māris Čaklais, Nikandrs Gills, operators – Valdis Eglītis.

1978: Rīgas kinostudijā uzņemta spēlfilma "Tavs dēls". Režisors – Gunārs Piesis, operators Mārtiņš Kleins, dziesmu teksti – Māris Čaklais, komponists – Imants Kalniņš.
1979: Liepājas drāmas teātrī pirmizrāde ungāru dramaturga Melherta Lendjēla lugai "Nakts serenāde". Režisore – Karmena Austruma, dziesmu teksti – Māris Čaklais, komponists – Valdis Aivars.
1984: Imanta Kalniņa, Jura Kulakova un Jura Sējāna rokoratorijas "Kā zeme, kā jūra, kā debess" pirmatskaņojums Liepājā koncertzālē "Pūt, vējiņi!".
1994: Latvijas TV seriāls "Lai tev labi klājas". Režisore – Virdžīnija Lejiņa, operatori – Igors Tūns, Edgars Daugavvanags-Vanags, Uvis Burjāns, dziesmu teksti – Māris Čaklais, komponists – Valdis Zilvers.
1996: animācijas filmu studijas "Dauka" animācijas filma "Skumjā govs" ciklā "Pasaciņas". Režisore – Roze Stiebra, Māra Čaklā dzejolis, mākslinieks – Juris Petraškevičs, operators – Matīss Bērziņš, mūzikas autors – Ingus Baušķenieks.
2002: Jūnijā Daugavpils teātrī iestudēta Māra Čaklā un Jura Kulakova muzikālā poēma "Čigāns sapnī" (režisors – Harijs Petrockis).
2004: animācijas filma "Pirms aizmieg ūdeņi visi" ciklā "Pasaciņas". Studija "Dauka", režisore – Roze Stiebra, operators - Dzintars Krūmiņš, Māra Čaklā dzejolis, komponists – Valts Pūce.
2005: martā Dailes teātrī Teātra dienu koncertā "Mīlnieks atgriežas noziegumvietā" skan Māra Čaklā dzeja un Imanta Kalniņa dziesmas ar dzejnieka tekstiem (režisors – Mihails Gruzdovs, libreta autore – Ieva Čaklā).

Dziesmas ar Māra Čaklā dziesmu tekstiem komponējuši Valdis Aivars, Ilvija Aizupiete, Alvils Altmanis, Leons Amoliņš, Kārlis Auzāns, Ēriks Balodis, Linards Bārenis, Oļegs Barskovs, Ojārs Boss, Mārtiņš Brauns, Līga Celma, Pauls Dambis, Ēvalds Daugulis, Georgs Dovgjallo, Valdis Drulle, Anta Eņģele, Gunārs Freidenfelds, Uldis Fridrihsons, Edmunds Goldšteins, Romualds Grīnblats, Artūrs Grīnups, Pāvils Johansons, Solveiga Kaivēna, Aldonis Kalniņš, Alfrēds Kalniņš, Imants Kalniņš, Romualds Kalsons, Valters Kaminskis, Viktors Kangeris, Andris Kārkliņš, Juris Karlsons, Agita Kaužēna, Maija Kīne, Igors Krilovs, Aivars Krūmiņš, Aleksandrs Kublinskis, Adrians Kukuvass, Juris Kulakovs, Ēriks Ķiģelis, Fēlikss Ķiģelis, Jānis Ķirsis, Modris Laizāns, Zigmars Liepiņš, Alfrēds Madzulis, Anna Mangule, Linita Mediņa, Selga Mence, Sandra Mežore, Dagnija Millere-Balandīna, Jānis Olmanis, Marks Opeskins, Jānis Ošenieks, Raimonds Pauls, Imants Paura, Juris Pavītols, Aivars Pidiks, Pēteris Plakidis, Jānis Porietis, Atis Priedītis, Aivars Progulbickis, Ilze Purmaliete, Jānis Radziņš, Ģederts Ramans, Boriss Rezņiks, Jānis Rijnieks, Rasma Rudēvica, Vilnis Salaks, Ungars Savickis, Jānis Sildegs, Ādolfs Skulte, Jānis Sproģis, Uldis Stabulnieks, Gunārs Stade, Jeļena Švilpe, Pēteris Vasks, Andris Vecumnieks, Anna Veismane, Ruta Vintule, Harijs Zariņš, Imants Zemzaris, Āris Ziemelis, Arvīds Ziemelis, Valdis Zilveris.
Citātu galerija"Māris Čaklais ir īsts liriķis, kurš visbiežāk raksta maldinoši paviršās brīvās vārsmās, ko negrožo vispāratzīti kanoni. Lielākā darbu daļa ir galēji sablīvēta, ar visaptverošām vārdu spēlēm, spontanitāti un dinamiskām semiotiskās un ekspresīvi rimtiskās "nolemtības" saspēlēm. Viņa valoda aptver visu valodas kopumu, kas iezīmē arī spēju pārtapt jaunā veidolā.Viņš bez grūtībām sajauc kopā literāro ar ikdienas izteiksmi, t. i., saulrietu ar beigtu kaiju, abiem tēliem iegūstot vienlīdz spēcīgas poētiskās funkcijas. Skaistais un neglītais viņa ir vienlīdz dārgi, atzīstot: skaistums var slēpties šķietami neglītā un nedzejiskā parādībā, piemēram, gliemezī. Viņa dzejoļos redzamas apzinātas atkāpes no gramatikas normām, slenga vārdi un izlokšņu izteicieni. [..] Lasot katru dzejas krājumu kā atsevišķu vienību, pārsteidz tas, ka nav izlīdzinātu robežu. Tā vietā ir asi stūri, sava veida nekārtība, trūkst vienotības un otrganizētības. Protams, pilnībā (in toto) iedziļinoties viņa poētiskajā sniegumā, rodas gluži pretējs iespaids – asie stūri un šķietamā disharmonija izzūd, un vērīgam lasītājam kļūst skaidrs, ka cauri disharmonijai dzejnieka taka ved pretī harmonijai. Parādot haotisko pasauli tādu, kāda tā ir – ar visiem tās ierobežojumiem un pretrunām, ar tās absurdumu un bezjūtību –, un noteikti ignorējot dažādus diženuma simbolus, viņš mēģina harmonizēt disharmoniju."
Ekmanis, Rolfs. Disharmonijas harmonizātājs Māris Čaklais. Sast. Kubuliņa, A., Kalniņa, I. Ceļojums dzejnieku pasaulē: Māris Čaklais, Egils Plaudis. Rīga: LU LFMI, 2013. 82., 83. lpp.
SaiknesInta Čaklā - Bijusī sieva
Valda Freimūte - Bijusī sieva
Ingmārs Čaklais - Son
Sandra Volšteine - Bijusī sieva
Ieva Čaklā - Wife
Nodarbespoet
publicist
editor
essayist
critic
poetry translator
Sociālie kontihttp://www.mariscaklais.lv/dzeja.html
Birth time/place16.06.1940
Saldus
Saldus, Saldus novads
EducationThe Maxim Gorky Literature Institute
Povarskaya 25А, Maskava
Povarskaya 25A, Moscow, Russia, 121069

studijas Maskavā neilgi, pa vidu studijām Latvijas Valsts universitātē.


1949
Sātiņi
Sātiņi, Novadnieku pagasts, Saldus novads

1948–1949
Pampāļi
Pampāļi, Pampāļu pagasts, Saldus novads

septiņgadīgā skola


1951–1953
Lutriņi
Lutriņi, Lutriņu pagasts, Saldus novads

Lutriņu septiņgadīgā skola


1954–1958
Saldus Secondary School
Saldus
Saldus, Saldus novads

1958–1964
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050

Vēstures un filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļa

Working place1960–1966
Literature and Art

literārais līdzstrādnieks


1962–1963
Laikraksts "Padomju Jaunatne"
literārais līdzstrādnieks

1966–1969
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050

Redaktors


1969–1981
Literature and Art

Dzejas nodaļas vadītājs, literārais līdzstrādnieks


1987–1991
Literature and Art
Galvenais redaktors

1990–2003
Radio "Brīvā Eiropa", žurnālists

1998–1999
Laikraksts "Rīgas Balss"
Kultūras nodaļas vadītājs

2000–2003
Žurnāls "Karogs"

Žurnāla galvenais redaktors

Participation in organisations1967–1990
Latvian Soviet Writers’ Union
Biedrs

1990–2003
Latvian Writers’ Union
Rīga
Rīga
Biedrs
Place/time of death13.12.2003
Rīgas Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
Apbedīts Mākslinieku kalniņā.

ApbalvojumiAndreja Upīša prēmija (Skrīveri)
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumiem "Cilvēks, uzarta zeme" un "Sastrēgumstunda".
1977

LĻKJS prēmija
Prēmija piešķirta par ieguldījumu jaunatnes un bērnu estētiskajā audzināšanā dzejoļu krājumos "Uz manām trepēm", "Pulksteņu ezers" un "Minkuparks".
Literatūrā, mākslā, žurnālistikā un arhitektūrā
1980

The Order of Three Stars
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 2000. gada 3. novembra lēmumu.
IV šķira
2000

Annual Latvian Literary Award
Mana mājas lapa tavai mājas lapai
Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Mana mājas lapa tavai mājas lapai".
Dzeja
2001

Johana Gotfrīda Herdera prēmija
2002


:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Показаны записи 1-10 из 10.
#МесцаДатаТыпVietas tipsTeksta fragments
   
1Saldus
(Saldus, Saldus novads)
16.06.1940Birth time/placePilsēta
2Pampāļi
(Pampāļi, Pampāļu pagasts, Saldus novads)
1948 - 1949EducationCiems
3Sātiņi
(Sātiņi, Novadnieku pagasts, Saldus novads)
1949EducationCiems
4Lutriņi
(Lutriņi, Lutriņu pagasts, Saldus novads)
1951 - 1953EducationCiems
5Saldus
(Saldus, Saldus novads)
1954 - 1958EducationPilsēta
6Brīvības bulvāris 32, Rīga
(Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050)
1958 - 1964EducationĒka, māja
7Povarskaya 25А, Maskava
(Povarskaya 25A, Moscow, Russia, 121069)
(Nav norādīts)EducationĒka, māja
8Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
1966 - 1969Working placeĒka, māja
9Rīga
(Rīga)
1990 - 2003Participation in organisationsPilsēta
10Rīgas Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
13.12.2003Place/time of deathKapsēta

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.