Kārlis Baumaņu

lv
Ziņot redaktoram

@@@@: Author (11); Person of reception (4)

Ilustrācijas: Person in photo(1)

ІмяKārlis Baumaņu
Papildu vārdiKārlis Baumanis
KopsavilkumsBaumaņu Kārlis (Kārlis Baumanis, 1835–1905) – komponists, publicists, skolotājs, sabiedriskais darbinieks. Pirmo latviešu solo un kora oriģināldziesmu komponists. Latvijas Valsts himnas "Dievs, svētī Latviju" vārdu un mūzikas autors. Jaunlatviešu sabiedriskās kustības darbinieks, viens no latviešu nacionālās atmodas kustības ievadītājiem. Bija laikraksta "Pēterburgas Avīzes", satīriskā izdevuma "Dunduri" līdzstrādnieks. Rakstījis lugas, dzejoļus, kuplejas.
Personiska informācijaBijis sestais bērns Indriķa pusmuižas rentnieka Jākoba Baumaņa un lībietes Annes (dzimusi Feldmane) 12 bērnu ģimenē.
1870, 3. jūl.: salaulājās ar Sārumu muižas rentnieka Ferdinanda fon Vites meitu Mariju Karolīni Elizabeti.
1872, 14. nov.: piedzima meita Lilija Elizabete.
Profesionālā darbība

Darbība mūzikā

19. gadsimta 60. un 70. gadu mijā sacerējis pirmās latviešu tautasdziesmu apdares (kopskaitā ap 50) un oriģināldziesmas koriem – ar Friča Brīvzemnieka ("Daugavas zvejnieku dziesma"), Jāņa Ruģēna ("Latviešu draugu dziesma"), Ausekļa ("Trimpula", "Kā Daugava vaida", "Zilais kalns", "Tautai"), saviem tekstiem ("Latviski lai atskan dziesmas", "Latvju tautas dziesmu liktens", "Kur mana tēvija" u. c. ). Līdz 1875. gadam tapušas gandrīz visas kompozīcijas.
1873: Pirmajos vispārīgajos latviešu dziedāšanas svētkos atskaņotas trīs Baumaņu Kārļa dziesmas no krājuma "Līgo", taču tikai divas – "Tēvijas dziesma" (Lapas Mārtiņš) un "Daugavas zvejnieku dziesma" (Fricis Brīvzemnieks) bijušas kopkora programmā, jo "Dievs, svētī Latviju" cenzūras dēļ izskanēja vienīgi atklāšanas aktā. Tomēr šī dziesma jau toreiz ieguva latviešu tautas himnas nosaukumu, lai gan vēl ilgi cieta dažādus cenzūras ierobežojumus. Valsts himnas statusu dziesmai piešķīra Latvijas proklamēšanas aktā 1918. gada 18. novembrī (valdība apstiprināja 1920. gada 4. jūnijā).
Baumaņu Kāŗla kompozīcijas iznāca viņa paša finansētos izdevumos:
1874: kora un solo dziesmu krājums trīs burtnīcās "Austra".
1874: a capella vīru kora dziesmu krājums "Līgo" (1. daļa). Krājumu pēc Krievijas Iekšlietu ministrijas pavēles un Baltijas ģenerālgubernatora rīkojuma konfiscēja un publiski sadedzināja Daugavmalā.
1875: četru kora dziesmu burtnīca Ata Kronvalda piemiņai "Mortuos Plango".
1875: "Mūsu Tēvs debesīs" jauktajam korim ar pavadījumu.
1877: nepublicēts palicis kopā ar Ausekli veidotais vokālo ansambļu krājums "Dziesmu vītols" un "Līgo" otrā daļa.

SKAŅDARBI. Dziesmas balsij un klavierēm: "Tautai" (Auseklis); "Zilais kalns" (Auseklis) – pavisam 22 dziesmas, t. sk. divi dueti. Vokālajam ansamblim ar pavadījumu, t. sk. latviešu tautasdziesmas: ~ 170. Vīru korim a cappella: "Trimpula" (Auseklis); "Latviski lai atskan dziesmas" (Lapas Mārtiņš) – pavisam ~ 50 oriģināldziesmas un ~ 30 latviešu tautasdziesmu apdares. Jauktajam korim a capella: dažas oriģināldziesmas un latviešu tautasdziesmu apdares.

DISKOGRĀFIJA. LP, Dievs, svētī Latviju [LNO vīru koris], 3079, VOX, Rīgā, 30. gadi; CD, Dziesmu svētki [K. Baumanis, Dievs, svētī Latviju. 20. DZSV kopkoris], LRCD 021, Maestro REC, 1998, Rīgā

Literārā darbība

1875–1879: Satīriskā almanaha "Dunduri" līdzstrādnieks, finansētājs, satīrisku dzejoļu autors.
1876: "No tumsas caur dūmiem pie gaismas" (cenzūras aizliegta; lugā vērsies pret tumsonību).
1889–1898: "Īstais Baltijas kalendārs" redaktors, publicējis tajā arī savus rakstus, dzejoļus, kuplejas.

Sabiedriskā darbība

Baumaņu Kārļa dzīvoklis Pēterburgā 19. gadsimta 60. un 70. gados kļuva par tikšanās vietu daudziem latviešu studentiem un kultūras darbiniekiem. Viņa tuvākie domubiedri Sanktpēterburgā bija Auseklis, Kažoku Dāvis, Jurjānu Andrejs, Pēteris Gūtmanis. "Pēterburgas Avīžu" ietekmē attīstījis savas nacionālās idejas. Savā publicistikā krasi paudis jaunlatviešu nostādnes, bijis tautas atmodas ideologs.
1874: Baumaņu Kārļa asā kritika avīzē "Baltijas Vēstnesis" (1874. 30. X) par Jāņa Cimzes "Dziesmu rotas" III daļas nelatvisko melodiju izvēli izraisīja gadu ilgu asu polemiku latviešu un vācu presē, pirmoreiz skarot svarīgus latviešu folkloristikas jautājumus. 1882: latviešu nacionālās atmodas pretinieku denuncēts un priekšlaicīgi pensionēts, atgriezies Latvijā, pārcēlies uz dzīvi Limbažos. 1884: Limbažu Saviesīgās biedrības dibinātājs, Limbažu bibliotēkas izveidotājs.
1886, 3. martā: Limbažu bibliotēkai dāvināja 300 vērtīgas grāmatas latviešu, krievu un vācu valodā no savas personīgās bibliotēkas. Oktobrī bibliotēka sāka darbu.
1886–1899: rīkoja izglītojošus un muzikālus vakarus.
1889–1898: izdevis Īsto Baltijas kalendāru ar savām apcerēm un kuplejām.

Pagodinājumi

1935: Limbažos bijušais Tirgus laukums pārdēvēts Baumaņu Kārļa vārdā.
Citātu galerija"Uzskatīdams, ka Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku goda mielastā notikusi latviešu tautasdziesmu noniecināšana, Baumaņu Kārlis 1873. gadā Pēterburgā komponēja un izdeva publicistisku duetu "Latvju tautas dziesmu liktens", kurā asiem vārdiem apsūdzēja vācbaltiešu ideologus latviešu garamantu vajāšanā. Šis skaņdarbs, kā arī Baumaņu Kārļa kritika par svešu melodiju iekļaušanu Jāņa Cimzes "Dziesmu rotas" latviešu tautasdziesmu daļā izraisīja idejisko pretinieku asus uzbrukumus dziesmu krājumam "Līgo" (tā izdevums pēc Krievijas Iekšlietu ministrijas pavēles un gubernatora rīkojuma tika konfiscēts un Daugavmalā publiski sadedzināts), kā arī gadu ilgu ļoti asu polemiku laikrakstos jautājumā, vai latviešiem ir savas tautasdziesmas un vai latvieši ir tauta, – polemiku, kas izvērtās par baltvāciešu konservatīvo aprindu un jaunlatviešu principiālu ideoloģisku cīņu. Šaurākā nozīmē šī polemika stimulēja latviešu folkloristikas veidošanos.
Baumaņu Kārļa pāri par 200 dziesmas ar tautas atmodas dzejnieku un paša vārdiem pieder pie tautiskā romantisma, taču arī sniedzās pāri tā ietvariem. Tās idealizē latvju senatni, bet asi izceļ arī sociāli kritisko tematiku, vēršas pret Baltijas baronu ideoloģiju un tās latviešu līdzskrējējiem, aicina cienīt dzimto valodu, tiekties pēc izglītības."

Klotiņš, Arnolds. Baumaņu Kārlis. Nacionālā enciklopēdija, 2020, 6. maijs.

"Baumaņu Kārļa kordziesmu stils veidojies vācu Liedertafel tradīciju ietekmē, tās bieži formā improvizatoriskas. Savlaik publicistiski aktuāla, bet muzikāli tikai vēsturiska nozīme bijusi Baumaņa vokālajiem duetiem (pirmais no tiem – "Latvju tautas dziesmu liktens", autora teksts, 1873) un solodziesmām (pirmā – "Savām meitiņām par pūru", Auseklis, 1874). No Baumaņa > 270 dziesmām nedaudzas izturējušas laika pārbaudi – "Tēvijas dziesma" (Lapas Mārtiņš), "Daugavas zvejnieku dziesma" (Fricis Brīvzemnieks), "Trimpula" (Auseklis), "Latviski lai atskan dziesmas" (Lapas Mārtiņš), "Dievs, svētī Latviju" (autora vārdi) un vēl dažas. Lai arī Baumaņa dziesmas biežāk ir profesionāli nevarīgas, "to mūzika, pavadīdama dedzīgu tautisku tekstu, ir iepotējusi daža latvieša sirdī neizdzēšamu mīlestību uz savu tautu un tēviju" (Alunāns, Ādolfs, Ievērojami latvieši, I, Rīga, 1887, 35. lpp.)."

Klotiņš, Arnolds, Žune, Inese. Baumaņu Kārlis.
Nodarbesteacher
poet
publicist
composer
Birth time/place11.05.1835
Indriķi
"Indriķi", Viļķenes pagasts, Limbažu novads, LV-4050
Dzimis Valmieras apriņķa Viļķenes (Katriņas) Indriķu pusmuižā.
Residence1858–1882
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

1882–1905
Limbaži
Limbaži, Limbažu novads
Education1846–1848
Limbažu draudzes skola
Limbaži
Limbaži, Limbažu novads

1848–1850
Limbažu pilsētas vācu elementārskola
Limbaži
Limbaži, Limbažu novads

1850–1852
Limbažu apriņķa skola
Limbaži
Limbaži, Limbažu novads

1853–1856
Vidzemes Skolotāju seminārs
Valka
Valka, Valkas novads
Semināra atestāts nedeva skolotāja tiesības.

1858
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Ieguvis mājskolotāja diplomu.

1860
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Ieguva ģimnāzijas skolotāja tiesības.

1865 (Прыкладная дата)
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Uzsāka privātas klavierspēles studijas pie konservatorijas profesora Franča Černija, apguva mūzikas teoriju pie V. Tomasa.

1871 (Прыкладная дата)
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Apguva kompozīciju pie čehu diriģenta un komponista Voiteha Hlavāča.
Working place1856–1858
Valmieras draudzes skola
Ķirbižu muiža
"Ķirbižu muiža", Ķirbiži, Viļķenes pagasts, Limbažu novads, LV-4050
Mājskolotājs Valmieras apriņķa Ķirbižu muižas īpašnieka grāfa Aderkrasa ģimenē.

1858–1859
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Audzinātājs Svētās Annas bāriņu namā un Svētās Annas skolā.

1859–1860
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Mājskolotājs Tautas apgaismošanas ministrijas ierēdņa Nikolaja Rēbindera ģimenē.

1860–1882
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Vācu valodas skolotājs Reformātu skolā.

1862–1865
Laikraksts "Pēterburgas Avīzes"
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Līdzstrādnieks

1870–1882
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Vācu valodas skolotājs Smoļnija Dižciltīgo jaunavu institūtā.

1875–1879
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Satīriskā almanaha "Dunduri" līdzstrādnieks, finansētājs, satīrisku dzejoļu autors.

1889–1898
Īstais Baltijas kalendārs
Limbaži
Limbaži, Limbažu novads
Redaktors, publicējis arī savus rakstus, dzejoļus, kuplejas.
Participation in organisationsJaunlatvieši
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

1870–1871
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050
Rīgas Latviešu biedrības Dziedāšanas komisijas loceklis.

1871–1873
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050
Rīgas Latviešu biedrības Dziedāšanas komisijas runasvīrs.

1884
Limbažu Saviesīgā biedrība
Limbaži
Limbaži, Limbažu novads
Viens no biedrības dibinātājiem.
Place/time of death10.01.1905
Limbaži
Limbaži, Limbažu novads
BurriedLimbažu pilsētas kapi
Jūras iela 56, Limbaži, Limbažu novads, LV-4001
Memorials1920
Limbažu pilsētas kapi
Jūras iela 56, Limbaži, Limbažu novads, LV-4001
Limbažu kapos uzstādīts Gustava Šķiltera veidots piemineklis.

1988
Viļķene
Viļķene, Viļķenes pagasts, Limbažu novads
Baumaņu Kārlim Viļņa Titāna veidots piemineklis.

1998
Limbaži
Limbaži, Limbažu novads
Piemineklis Baumaņu Kārlim. Tēlnieki – Juris Rapa, Zigrīda Rapa.

2003
Viestura dārzs, Rīga
Viestura dārzs, Rīga
Ar piemiņas zīmi papildināta Dziesmu svētku memoriālā siena. Tēlnieks Jānis Strupulis.
ApbalvojumiSv. Annas ordenis
Piešķirts par panākumiem pedagoģiskajā darbā.
III šķira
1873

Sv. Staņislava ordenis
Piešķirts par panākumiem pedagoģiskajā darbā.
II šķira
1878


:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Показаны записи 1-20 из 30.
#МесцаДатаТыпVietas tipsTeksta fragments
   
1Indriķi
("Indriķi", Viļķenes pagasts, Limbažu novads, LV-4050)
11.05.1835Birth time/placeViensēta
2Limbaži
(Limbaži, Limbažu novads)
1846 - 1848EducationPilsēta
3Limbaži
(Limbaži, Limbažu novads)
1848 - 1850EducationPilsēta
4Limbaži
(Limbaži, Limbažu novads)
1850 - 1852EducationPilsēta
5Valka
(Valka, Valkas novads)
1853 - 1856EducationPilsēta
6Ķirbižu muiža
("Ķirbižu muiža", Ķirbiži, Viļķenes pagasts, Limbažu novads, LV-4050)
1856 - 1858Working placeMuiža
7Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1858 - 1882ResidencePilsēta
8Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1858 - 1859Working placePilsēta
9Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1858EducationPilsēta
10Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1859 - 1860Working placePilsēta
11Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1860EducationPilsēta
12Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1860 - 1882Working placePilsēta
13Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
(Nav norādīts)Participation in organisationsPilsēta
14Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1862 - 1865Working placePilsēta
15Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1865EducationPilsēta
16Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1870 - 1882Working placePilsēta
17Merķeļa iela 13, Rīga
(Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050)
1870 - 1871Participation in organisationsĒka, māja
18Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1871EducationPilsēta
19Merķeļa iela 13, Rīga
(Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050)
1871 - 1873Participation in organisationsĒka, māja
20Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
(Nav norādīts)Participation in organisationsPilsēta

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.