Benita Veisberga

lv
Ziņot redaktoram

@@@@: Author (25); Person of reception (26)

Ilustrācijas: Person in photo(1)

ІмяBenita Veisberga
Papildu vārdiAntone
PseidonīmsBenita Nita
KopsavilkumsRakstniece Benita Veisberga (1928-2019) dzimusi Jelgavā skolotāja ģimenē. Izglītību ieguvusi Jelgavā. 1944. gadā devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, kur beigusi Latviešu ģimnāziju Eslingenā (1948). 1950. gadā izceļojusi uz ASV. Minesotas Universitātē studējusi mākslas zinātni un literatūru. Kopš 1957. gada dzīvo Ziemeļkalifornijā, Orindā. Četru prozas grāmatu autore. Jau ar pirmo romānu "Es, tavs maigais jērs" apliecināja sevi kā savdabīgu autori ar savu vēstījuma stilu, savu izteiksmi un emocionāli piesātinātu iekšējo pasauli. Meklējot savu izteiksmes veidu un stilu, grāmatās nojauktas klasiskā romāna robežas, estētika un stingrā fabula un izklāsta veids. Tām dienasgrāmatu iezīmes, vēstījums stils ļoti personisks, mozaīkveidīgs, saaužot Latvijas laika pieredzi ar Ziemeļkalifornijas ikdienu, tēlojot krāšņas dabas ainavas un cilvēku attiecības. Daiļradi caurvij zaudēto māju un zudušās Jelgavas simboliskie skicējumi, un būtisku nozīmi iegūst trimdas jēdziens. Literārie darbi ieguvuši godalgas un atzinību.
Personiska informācijaDzimusi skolotāja ģimenē. Tēvs – Arturs Veisbergs (1896–1984) – Latvijas Tautas universitātes Jelgavas nodaļas vadītājs (1925–1940) un Hercoga Pētera ģimnāzijas kosmogrāfijas un matemātikas skolotājs, ģimnāzijas direktors (1941–1944).

Pēc apprecēšanās ar gleznotāju Ervīnu Antonu (sauktu par Ēri; 1921–2001) nopietni pievērsusies literatūrai; vīrs ilustrējis vairākas grāmatas.
Profesionālā darbība1956: pirmā publikācija – tēlojums "Ar Oldzīti" žurnālā "Jaunā Gaita" (5.–7. nr.) publicēts ar ps. Benita Nita.
Īsprozu un dzeju publicējusi trimdas izdevumos – "Laikmets", "Jaunā Gaita", "Latvija Amerikā", "Tilts", "Laiks", "Treji Vārti", "LaRAs Lapa", "Karogs", "Austrālijas Latvietis".
Kopš 20. gs. 50. gadu beigām piedalījās literāros sarīkojumos, Jaunatnes dienās, Dziesmu svētku Rakstnieku cēlienos ASV un Kanādā.
Publicējusi apceres par mākslu periodiskajos izdevumos "Ceļa Zīmes", "Jaunā Gaita" u. c.

Proza

"Es, tavs maigais jērs" (1968, Latvijā 1992) (J. Jaunsudrabiņa prozas balva)
"Orindas piezīmes" (1977)
"Brīnumaini" (1985, Kultūras fonda balva 1986)
"Trimdas grāmata" (1995)
Citātu galerijaBenitas Veisbergas darbiem raksturīga asociativitāte, izsmalcinātība un ietiekšanās lietu būtībā.

"Es, tavs maigais jērs" (1968)

"Benita Veisberga apbalvota ar ļoti izcilām raksturotājas spējām. Viņai vajag pavisam maz, lai uzvilktu dažādu cilvēku portretus ar izteiksmīgiem vaibstiem likteņa lemtās dzīves fonā. Veisbergas romānu var saukt arī par 175 lappušu garu, "iekšējo monologu", kurā nepārtrauktā plūsmā slīd garām domas, pārdomas, iedomas. Izjūtas, vērojumi, atmiņas, visādas liktenīgas nojautas, rotaļāšanās ar pašnāvības nodomu. Tas ir plašs dvēseles stāsts. Domājams, grodas fābulas un stingra sižeta trūkums daudzus lasītājus, kas nav pieraduši pie "antiromāna" manierēm, šis dvēseles stāsts sākumā atstās vēsus. Bet, ja pēc tam kaut cik būs pamodināta interese, ja radīsies cenšanās nopietnāk lejusties, nāksies beidzot atzīt, ka Benitas Veisbergas romāns Es, tavs maigais Jērs ir pat ļoti valdzinošs, ļoti svaigs darbs. Katrā ziņā romāna autore ir ļoti redzīga, |ott dzirdīga rakstniece, viņa spēj uztvert un atklāt pat brīnum sīkas nianses izjūtās un pārdzīvojumos."

Rudzītis, Jānis. Es, tavs maigais jērs. Latvija, 1968, 12. marts.

"Veisbergas grāmata lasās viegli un tek kā zemapziņa. Zināmā veidā šis "romāns" arī ir zemapziņas risinājums uz papīra. Veisberga, notēlojot citus cilvēkus, dabu un pašas attiecības ar pasauli, atklāj daudz par sevi. Grāmata, liekas, dažkārt kļūst ļoti personīga, un lasītājam rodas sajūta, ka viņš, piezadzies pie vaļēja loga, raugās lekšā un redz to, ko tam nemaz redzēt. [..] Taču ne jau šis stāsts – sievietes šķiršanās no viena vīra un iemīlēšanas citā – ir grāmatas saturs, bet sievietes jūtas, pieskaroties un atkal aizpeldot no cilvēkiem, veroties pašai sevī, meklējot atbildi – jēgu dabā, ir grāmatas kodols un veidols. Stāsts ir tikai skelets, uz kā Veisberga pin un veido savu sāpi, savu grāmatu. [..] Tā kā man dzimtene fiziski nav Latvija, bet abstrakti tā var būt, tad es tomēr varu izjust un saredzēt šis ilgas pēc dzimtenes – vietas, kur atpūsties no skaļās, nerimtīgās pasaules, pēc vietas, kurai pieķerties modernās dzīves aukā. Veisbergai dzimtene ir nākotne, kas solās būt skaistāka, tīrāka par tagadni. Abi ir sapņi – abi sāp.

Ruņģe, Sniedze. Jauna latviete svešumā. Laiks, 1968, 2. aug.

"Orindas piezīmes" (1977)

"[..] ir ne mazāk personiska un subjektīva grāmata, taču pavisam atšķirīga no debijas grāmatas. Romāna vietā autore uz papīra atstājusi refleksijas, piezīmes, kam tiešs sakars ar viņas konkrēto Īstenību, ar ikdienu Orindas pakalna mājā. "Orindas piezīmju" saturā – īsas miniatūras, uzmestas, pierakstītas starpbrīdi starp divi nevaļām, vai starp divi garlaicībām, divi ikdienām. Tās ir stundu atblāzmas, brīžu dokumenti, dažreiz arī nekas vairāk, kā pierakstītas bērna izteikas vai noreaģēšanās pēc satikšanas ar kādu cilvēku, kurš reiz bijis citāds, un tāds "citāds" palicis atmiņā, bet tiekoties izrādās kļuvis par kaut ko pavisam citu. Varētu ari sacīt: dienas grāmata. Bet notāciju – kurā dienā, kura mēnesi – nav, ir tikai it kā brītiņi nepārtrauktā plūsmā, kad līdztekus uz priekšu tek laiks, cilvēka dzīve, notikumi mājās un pasaulē. Konkrētību Veisbergas „Orindas piezīmēm" piešķir vienīgi gadskārtu maiņas, Kalifornijas gadskārtu."

Irbe, Gunars. Briesmīgi - kaķim apgriezt nagus! Latvija, 1977, 19. marts.

"Viņas visjaunākajam sniegumam ir ļoti personīgu dienasgrāmatīgu piezīmju daba. No otras puses – šo miniatūru krājumu apvieno stingra saite – kopīga ideja un īsprozas meistarība. [..] Skaista, dziļdomīga grāmata."

Baumanis, Arturs. Pārdomu grāmata. Laiks, 1977, 2. apr.

"Brīnumaini" (1985)


"Tanī viņas personīgais pārdzīvojums tomēr tverts tā, ka tas vairs nav kāda atsevišķa "es" atziņu loks, bet gan kļūst par simboliem, kas nozīmīgi visiem lasītājiem. [..] Benča Jelgava tiek celta un veidota, lai apliecinātu, ka cilvēks gan var aiziet no mājām, bet ka mājas nekad nepamet cilvēku. [..] Karš iznīcināja Jelgavu ar visiem tās dārzos iekļautajiem gadsimtu namiem. Tagadnē tā tapusi par akmeņu pilsētu. [..] Tagadnē pāri Benitas Veisbergas vectētiņa un vecmāmiņas brīnumainajam dārzam pārliets asfalta segums, virsū uzcelts ugunsdzēsēju depo. Taču Veisbergas apziņā dārzs izspraucies cauri zemes lodei, ievietojies un dzīvo tālāk viņā. [..] grāmata "Brīnumaini" ir tapusi par krāšņu pieminekli kara ugunis sadegušajam mājām, grāmatām, rakstāmgaldiem, dārziem, labiem, dāsniem cilvēkiem, latviešu zudušajai pasaulei. Sev, savam konfliktam risinājumu meklējot, rakstniece pārkāpusi sava "es" robežas un spējusi dot grāmatu, kas skar ikvienu tās lasītāju gluži būtiskā veidā."

Ruņģe, Valija. Ciemā uz savu māju. Laiks, 1986, 18. jūn.

"Trimdas grāmata" (1995)


"No uzbūves viedokļa Veisbergas tekstu varētu saukt par mozaīku, kas sastāv no dažāda lieluma fragmentiem, ainām no Kalifornijas un Latvijas dabas, dzīves un sadzīves, ar dažādu tēlu un tipu ieskicējumiem, ar pārdomām par redzēto, lasīto un iedomāto. Šie ir fragmenti, aprauti un paplašināti, ne visi ir viens ar otru loģiski vai chronoloģiski sasaistīti. Bet lasītāju šie "pārrāvumi" nenomāc, jo blakus pārsviedieniem ir turpinājumi un modulēta atkārtošanās. Ari zināmi dabas motīvi parādās atkārtoti – eikaliptu koks pie autores mājas Kalifornijā, liepa Latvijā. Klusā okeāna akmeņainā piekraste u. c. Portretu galerijā izgaismojumi mainās un papildinās ar tipiem
un individiem
.

Silenieks, Juris. Pie patiesības mieta piesieta Laiks, 1995, 30. sept.

"Trimdas grāmata" tiešām ir par trimdu – Kalifornijas daba un ļaudis atkal un atkal atver atmiņu ceļu uz asociatīvām ainām un notikumiem bērnībā Latvijā. Bet šis sējums arī izvirza dziļus un grūtus jautājumus par to, kā mēs "trimdu" uztveram, kas tā ir, ko tā mums nodara. Sevišķi sarežģīta ir problēma par to, cik cieši dzimtenes/tēvu zemes/mātes zemes (?) jēdziens, pozitīvi vai negatīvi, saistās ar ģimeni. Vismaz paaudze, kurai Latvijas atstāšana bija vairāk vai mazāk vienlaicīga ar bērnības noslēgšanos (daudziem pāragri), bieži saista īstu vai idealizētu bērnības "paradīzi", totālu vienības sajūtu ar apkārtni un agrajiem gadiem dzimtenē. [..] Dzimtenes atmiņas sarežģas galvenokārt ģimenes attiecībās – attiecībās ar māti. Un šī grāmata ir arī par trimdu no mātes. Autore vēlētos redzēt māti kopā ar dzimteni – un beigās tas viņai ari izdodas. Bet lielākā daļa teksta ir par šo cīņu atrast šo sakaru, to veidot par jaunu. Līdz tam ceļš uz dzimteni ir divkārt apgrūtināts. Jelgava burtiski neeksistē – visas bērnības vietas nodedzinātas. Un Latvija kā "matria", kā mātes zeme, nav pieejama. Visas labās atmiņas saistās ar tēvu (kas ir emigrācijā) un ar vectēviem."

Ezergaile, Inta. Tārps ābolā... Laiks, 1996, 24. janv.

Nodarbesauthor
Birth place04.09.1928
Jelgava
Jelgava

Residence1948
Eslingene pie Nekāras
Esslingen am Neckar, Baden-Württemberg, Germany

1950–1957
Minesota
Minnesota, United States

1957
Orinda
Orinda, California, United States
EducationJelgava
Jelgava

Mācījusies Jelgavas pilsētas 3. pamatskolā.


1948
Eslingene pie Nekāras
Esslingen am Neckar, Baden-Württemberg, Germany

Pabeigusi ģimnāzijas kursu Eslingenes bēgļu nometnes skolā. Mācījusies vienā klasē ar rakstnieku un gleznotāju Tālivaldi Ķiķauku.


1952–1955
Mineapolisa
Minneapolis, Minnesota, United States

Studējusi mākslas vēsturi un literatūru Minesotas universitātē (University of Minnesota).

Emigrated1944
Vācija
Germany
Place of death16.10.2019
Kleitona
Clayton, North Carolina, United States

ApbalvojumiJāņa Jaunsudrabiņa balva
Balva piešķirta par grāmatu "Es, tavs maigais jērs".
1969

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatu "Brīnumaini".
1986

Показаны записи 1-9 из 9.
#МесцаДатаТыпVietas tipsTeksta fragments
   
1Jelgava
(Jelgava)
04.09.1928Birth placePilsēta
2Vācija
(Germany)
1944EmigratedValsts
3Jelgava
(Jelgava)
(Nav norādīts)EducationPilsēta
4Eslingene pie Nekāras
(Esslingen am Neckar, Baden-Württemberg, Germany)
1948EducationPilsēta
5Minesota
(Minnesota, United States)
1950 - 1957ResidenceNovads
6Eslingene pie Nekāras
(Esslingen am Neckar, Baden-Württemberg, Germany)
1948ResidencePilsēta
7Mineapolisa
(Minneapolis, Minnesota, United States)
1952 - 1955EducationPilsēta
8Orinda
(Orinda, California, United States)
1957ResidencePilsēta
9Kleitona
(Clayton, North Carolina, United States)
16.10.2019Place of deathPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.