Atis Kronvalds

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

@@@@: Author (10); Person of reception (15)

Ilustrācijas: Person in photo(1)

ІмяAtis Kronvalds
Personiska informācijaKRONVALDS Atis (arī Kronvalda Atis; 1837.15.IV Krotes pag. Lejasmiķos - 1875.17.II Vecpiebalgā, apbed. Vidus kapos) - pedagogs, sabiedrisks darbinieks, publicists, valodnieks.
Dz. drēbnieka (vēlāk pusmuižas rentnieka un modernieka) ģim. Māc. pie Krotes ķestera, tad Mazlāņu pagastskolā. Ar Durbes dienvidu (latv.) draudzes mācītāja un baltvācu literāta H. Ē. Katerfelda palīdzību (viņš pieņēma K. par savu bērnu biedru) māc. Durbē Špringera privātsk., vēlāk Liepājas augstākajā apr. sk. (1854-57), kuru nebeidza līdzekļu trūkuma dēļ. 1858 K. nokārtoja pārbaudījumus, iegūstot privātskolotāja tiesības, un sāka strādāt par mājskolotāju vācu ārsta Fefera ģimenē Darbēnu muižā Kauņas guberņā. Iepazīšanās ar liet. val. radīja pamatu vēlākajai K. valodnieciskajai darbībai un interesei par latv. un liet. tautu vēsturi. Kopā ar savu audzēkni 1860 XI K. devās uz Berlīni, kur pusgadu stud. medicīnu universitātē. Berlīnē K. iepazinās ar Eiropas tautu nac. atbrīvošanās centieniem, te aizsākās viņa draudzība ar A. Spāģi.
Pēc atgriešanās Kurzemē K. strād. par mājskolotāju Durbes ziemeļu (vācu) draudzes mācītāja E. Proktora ģimenē (līdz 1865). Šajā laikā viņš padziļināja savas zināšanas latv. valodā, pedagoģijā, pulcēja ap sevi apkārtnes skolotājus, rosinot tos darboties latv. tautas izglītības laukā; sar. vācu val. mācību grām. "Mazā vācieša pirmais solis" (1863), ievadā norādot uz vācu val. lielo nozīmi izglītībā, un uzsvēra, ka grāmata domāta latviešiem, kas labi apguvuši savu mātes valodu. Iepazinies ar jaunlatviešu idejām, K. tām simpatizēja, taču savas darbības sākumposmā atzina, ka latv. tautas problēmas var atrisināt ar baltvācu palīdzību. Savus pirmos rakstus viņš iesūtīja laikr. "Latviešu Avīzes", taču tie publicēti netika. Rakstus nolasīja Latv. lit. (draugu) b-bas sanāksmē, un 1862 ar R. Šulca gādību K. tika uzņemts par tās biedru. Kad saasinājās baltvācu kritika pret "Pēterburgas Avīzēm", K. no sadarbības ar laikr. "Latviešu Avīzes" aprindām atteicās.
1865-68 K. māc. Tērbatas univ. ped. kursos. Šajā laikā viņš sarakstīja grām. "Der Unterricht in der Heimatskunde" (1967, latv. tulk. "Dzimtenes mācība", 1922), kurā pamatoja nepieciešamību veidot skolēnos priekšstatu par tēvzemi, sniegt zināšanas par tās dabu, iedzīvotājiem utt. No 1867 K. strād. par vācu val. skolotāju Tērbatas apr. sk. un par palīgskolotāju, no 1868 par pastāvīgu skolotāju Tērbatas skolotāju seminārā. 1868 viņš apprecējās ar Karolīni Rolofu (1836-1913), ar kuras vārdu tika public. raksts "Cienīgam "Garam"" ("Baltijas Vēstnesis", 1870, 19.-26.XI) - viena no pirmajām publikācijām par sieviešu un vīriešu tiesību vienlīdzību, sieviešu garīgo atmodu un individuālo brīvību.
1868-69 K. bija laikr. "Draugs un Biedris" līdzstr..; publicēja dažus dzejoļus, rakstus, kas veltīti poētikas jautājumiem ("Dzeja jeb poēzija", 1869, 2.I, "Stāstu dzejoli jeb epīgi dzejoli", 13.III), aicinājumus iesūtīt tautasdziesmas. No 1879 publicēja laikr. "Baltijas Vēstnesis" rakstus par nac. jaut., tautiskās pašapziņas modināšanu, skolotāju konferencēm, jaunās paaudzes audzināšanu mājās un skolā. Rakstos aizstāvēja latv. val. tiesības, jaunu ped. pārkārtojumu ieviešanu audzināšanā, vērsās pret pārvācošanas tendencēm.
1869 un 1870 K. piedalījās Vidzemes skolotāju konferencēs Turaidā. 1870 K. vadībā tika atjaunota 1856 K. Valdemāra aizsāktā Tērbatas latv. vakaru tradīcija. 1870-73 K. bija šo sapulču vadītājs, referēja par valodn. un literatūru, mudināja izkopt latv. valodu un modināt latv. pašapziņu.
Atbildot uz rakstu laikr. "Zeitung fur Stadt und Land" (1871.23.X/4.XI), K. sar. brošūru "NationaleBestrebungen" (1. d. 1872, latv. tulk. "Tautiskie centieni" žurn. "Austrums", 1887, 10-12; 2. d. Kopotu rakstu 2. sēj., 1936), tajā atspēkoja vācu laikr. izteikto apgalvojumu, ka nav pamata, uz kura varētu attīstīties latv. kultūra - nav latv. izglītības un mācītu latviešu. Par nac. kult. pamatu K. izvirzīja valodu un latv. skolas, to attīstīšanu un veicināšanu uzskatīja par galveno uzdevumu. 1873, turpinot J. Alunāna darbu, K. izdeva rakstu krāj. "Sēta, daba, pasaule" 4. sēj. Tajā public. arī K. apcerējums "Solons".
1873.21.VI K. ar ģimeni pārcēlās uz Vecpiebalgu, kur līdz mūža beigām strād. par draudzes sk. augstākās klases skolotāju, piedalījās pagasta sab. dzīvē, kopā ar R. Kaudzīti rakstīja vēst. mācību grām., nodarbojās ar valodniecību. K. turpināja jaunlatviešu sākto valodas tīrīšanas un bagātināšanas darbu, cīnījās pret ģermānismiem un darināja jaunus vārdus (to vidū daudzus, kas attiecas uz lit. zinātni: dzeja, dzejolis, luga, tēlot u.c.).
Savās runās 1. visp. dziesmu svētku laikā (1873), oponējot J. Cimzem un A. Bīlenšteinam, K. norādīja, ka latv. kultūras uzplaukuma pamatā nav vācu skolas un muižn. labvēlība, bat pašas latv. tautas garīgie spēki, kas pēc 600 gadu apspiestības izlauzušies brīvībā. Vadījis 1. un 2. visp. skolotāju konferenci Rīgā (1873 un 1974).
K. ar savu darbību aktivizēja latv. inteliģenci, pamatoja latv. nac. ideju un piešķīra reālu attīstības perspektīvu taut. kustībai. Turpinot jaunlatviešu centienus pēc izglītības un saimn. patstāvības, K. rosināja vienot latv. tautu, veicināt kult. attīstību, lai latvieši varētu nostāties kā līdztiesīga tauta citu kult. tautu vidū. - Ps.: Kalna Cīrulis.
K. uzcelts piemineklis Vecpiebalgas Vidus kapos (1893) un Siguldā (tēln. T. Zaļkalns, 1938).
Kopoti raksti 2 sēj. (1936-37), izlase "Tagadnei" (1987).
L. Kundziņš K. Kronvalda Atis. R., 1905; Līgotņu Jēkabs. Kronvalda Atis. R., 1924; Kārkliņs K., Goba A. Kronvalda Atis. R., 1936; Goba A. Kronvaldu Ata dzīve un darbi // Kronvaldu Atis. Kop. r. R., 1937. 1. sēj.; Kronvalds. R., 1937; Baumanis A. Kronvaldu Atis. R., 1939; Kušķis J. Kronvalda Atis un latviešu valoda // Varavīksne. 1987. R., 1987; Rudzītis J. Kronvaldu Atis // Kronvaldu Atis. Tagadnei. R., 1987
R. Briedis
SaiknesKarolīne Lizete Kronvalde - Wife
Hermanis Katerfelds - Audžutēvs
Nodarbesteacher
linguist
publicist
public employee
Birth place15.04.1837
Dzimis Krotes pagasta Lejasmiķos.
Education
citi izglītības veidi
mācījies pie Krotes ķestera

mācījies
mācījies Mazlāņu pagastskolā

mācījies
Ar Durbes dienvidu (latviešu) draudzes mācītāja un baltvācu literāta H.Ē.Katerfelda (1797-1876) palīdzību (viņš pieņēma K. par savu bērnu biedru).Mācību laikā dzīvo pie K.E.Proktora (1815-1865)
mācījies Durbē Špringera privātskolā

1854–1857
mācījies
Skolu nebeidza līdzekļu trūkuma dēļ.
mācījies Liepājas augstākajā apriņķa skolā

1858
citi izglītības veidi
1858 nokārtoja pārbaudījumus, iegūstot privātskolotāja tiesības

1860
studējis
Berlīnē universitātē pusgadu studē medicīnu11.1860g.

1865–1868
beidzis kursus
mācījies Tērbatas universitātes pedagoģijas kursos
Place of death16.02.1875
Vecpiebalga
Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads
Burried
Apglabāts Vidus kapos.
Показаны записи 1-1 из 1.
#МесцаДатаТыпVietas tipsTeksta fragments
   
1Vecpiebalga
(Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads)
16.02.1875Place of deathCiems

:Nav norādīta kategorija

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.