Atis Ķeniņš

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

@@@@: Author (22); Atdzejotājs (1); Person of reception (14)

Ilustrācijas: Person in photo(3)

ІмяAtis Ķeniņš
Papildu vārdiĶēniņš
KopsavilkumsAtis Ķeniņš (1874–1961; arī Ķēniņš) – dzejnieks, publicists, politiķis, sabiedriskais darbinieks, skolotājs, jurists, redaktors un tulkotājs. Nozīmīga Latvijas sabiedriskās, literatūras un kultūras vēstures personība. Profesionālo darbību sācis kā skolotājs, 20. gadsimta sākumā dibinājis ģimnāziju Rīgā, turpat arī – apgādu un almanahu "Zalktis". Ēka 20. gadsimta sākumā kļuva par latviešu valodas, kultūras un mākslas centru. Pirmā pasaules kara laikā aktīvi darbojās politikā un sabiedriskajā dzīvē, piedalījies Latvijas Republikas proklamēšanā. Bijis pirmais Latvijas Republikas diplomātiskais sūtnis Varšavā. Bijis Latvijas Republikas izglītības ministrs un tieslietu ministrs. Strādājis arī kā zvērināts advokāts. Dibinājis Krišjāņa Barona Tautas augstskolu un bijis Latvijas Centrālās izglītības savienības priekšsēdētājs. Pēc padomju okupācijas 1940. gadā vēlēšanās izveidojis Demokrātiskā bloka sarakstu, par ko represēts un divreiz deportēts no Latvijas. Padomju laikā strādājis Rīgas Pedagoģiskajā institūtā un LPSR Zinātņu akadēmijā. Rakstniecībā debitējis 19. gadsimta 90. gados. Pirmais dzejoļu krājums "Potrimpa zemē" (1914). Ata Ķeniņa dzeja pieder jaunromantismam, galvenie motīvi tajā dabas un dzimtenes mīlestība, nacionālie centieni.
Personiska informācijaDzimis kalpa Kriša un Lības (dzimusi Cielava) Ķeniņu ģimenē. No astoņu gadu vecuma devies ganu gaitās pie saimniekiem. Pēc Grenču pagastskolas beigšanas tēvs aizvedis Ati uz Rīgu pie radiem, kur kādu brīdi viņš strādājis pagaidu darbus, tomēr atgriezies atpakaļ pie vecākiem.

1898: apprecējies ar Annu Rūmani (1877–1950).
1899: dzimusi meita Primavera Litiņa Ķeniņa (1899–1918), kura pāragri Parīzē mirusi no spāņu gripas.
1900: kopā ar sievu Annu Rūmani-Ķeniņu nodibina Ķeniņu ģimnāziju.
1901: dzimis dēls Marģers Jānis Ķeniņš (1901–1945). 1944. gadā devies ar ģimeni bēgļu gaitās uz Zviedriju, vācieši laivu pārtvēruši un bēgļus nogādāja Vācijā. Slimojis ar tuberkulozi. Vācijā ienākot Sarkanajai armijai, nosūtīts uz Latviju un ieslodzīts Rīgas Centrālcietumā, kur miris.
1903: dzimusi meita Maija Ķeniņa (1903–1905), kura divu gadu vecumā mirusi ar šarlaku.
1906: dzimis dēls Ilmārs Ķeniņš (1906–1941). Miris padomju apcietinājumā.
1904: dibināta Ata Ķeniņa tirdzniecības skola, kura 1907. gadā tiek pārdēvēta par reālskolu zēniem.
1905: revolūcijas dēļ Ķeniņu ģimene dodas uz Somiju.
1909: dzimis dēls Valdemārs Viesturs Ķeniņš (1909–1970).
1912: Ķeniņu ģimnāzijas (divu skolu) pārdošana. Par naudu, kas bija iegūta no skolu pārdošanas, Atis Ķeniņš 1912.gadā nopirka 65 hektārus lielo Siljāņu saimniecību Rīgas apriņķa Bebru pagastā un sāka nodarboties ar lauksaimniecību un rakstniecību, bet Anna Rūmane-Ķeniņa aizbrauca ar bērniem uz Ženēvu un sāka studijas universitātē.
1915–1918: Pirmā pasaules kara laikā atradās Maskavā.
1919: dzimis dēls Tālivaldis Ķeniņš (1919–2008).
1919: Padomju varas laikā devās līdzi Pagaidu valdībai uz Liepāju, pēc tam uzturējās Rietumeiropā – Stokholmā, Kristiānijā (Oslo), Londonā, Parīzē.
1923: šķīris laulību ar pirmo sievu un apprecējies ar Austru Dāli (1892–1972).
1926: dzimuši dvīņi Agris Ķeniņš (1926–1945) un Gundars Julians Ķeniņš-Kings (King) (1926–2015). Agris Ķeniņš noslīka Rīgas kanālā.
1940–1941: apcietinājums Rīgas Centrālcietumā.
1941–1944: deportēts no Latvijas uz Amoriļskas apgabalu, Kazahstānā. Strādājis par skolotāju un Maskavas radio korespondentu raidījumiem uz vācu okupēto Latviju.
1951–1955: otrreiz izsūtīts no Latvijas kopā ar Austru Dāli uz Kokčetavas apgabalu, Kazahstānā uz 10 gadiem. Nopelnīto pensiju viņam nemaksāja. Būdams 2. grupas invalīds, viņš bija spiests pelnīt līdzekļus izdzīvošanai, strādājot par angļu valodas skolotāju.
1955: reabilitēts.
Profesionālā darbība

Literārā darbība

1899: pirmā publikācija – dzejolis "Lūdzamā diena"– žurnāla "Austrums" 4. numurā.
1901–1907: sastādījis un rediģējis L. Neimaņa izdoto almanahu "Jaunības literatūra" 5 sējumos. (Sējumi veltīti galvenokārt tautas atmodas laika darbiniekiem.)

Dzejoļu krājumi

1914: "Potrimpa zemē".
1936: "Rudens un zvaigznes".
1942: "Ceļi un likteņi".


Dzejoļu izlases

1967: "Zvaigžņotā junda".
1999: "Mājup".

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

1907: Henriks Ibsens "Henrika Ibsena Ķeizars un Galilietis".

No krievu valodas
1946:
Jan Vasilijs Grigorjevičs "Čingiz-Chans".
1956: Fjodors Dostojevskis "Nabaga ļaudis".

Visvairāk tulkojumu periodikā – Leutroda, Arno Holca, Buses, Šlafa, Falkes, Pola Verlēna, Frīdriha Nīčes, Henrika Ibsena u. c. darbu atdzejojumi un tulkojumi.

Sabiedriskā un politiskā darbība

1896–1899: laikraksta "Baltijas Vēstnesis" pielikumā publicējis rakstu sēriju par kurlmēmiem.
1897: izdevis brošūru "Kurlmēmais, viņa audzināšana un pirmmācība".
1905: piedalījies 1. skolotāju kongresā.
1915–1918: Pirmā pasaules kara laikā aktīvi darbojās politikā un sabiedriskajā dzīvē. Kopā ar Kārli Skalbi sacerējis tekstu uzsaukumam "Pulcējieties zem latviešu karogiem!", kurā aicināja tautiešus stāties latviešu strēlnieku bataljonos. Piedalījās Latviešu Nacionāldemokrātu partijas organizēšanā, kādu laiku bija tās līderis. Bija Krievijas cittautiešu padomes priekšsēdētājs. Viņš strādāja arī Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejā, vadīja Latviešu bēgļu apgādāšanas Maskavas komitejas izglītības un kultūras nodaļu, organizēja patversmes un skolas bēgļu bērniem un izstrādāja šīm skolām latviskas izglītības programmas.
1915–1916: Ķeniņš bija Kultūras biroja sekretārs un rīkoja tā sauktos inteliģences vakarus, kā arī lielus latviešu simfoniskās un kora mūzikas koncertus Maskavas Lielajā teātrī, kurā uzstājās Maskavas latviešu un Pēterpils latviešu kori Teodora Reitera vadībā, dziedāja Ādolfs Kaktiņš un Pauls Sakss.
1918: kā Tautas padomes loceklis piedalījās Latvijas valsts proklamēšanā.
1932: nodibināja Krišjāņa Barona Tautas augstskolu.
1940, jūl.: kopā ar domubiedriem mēģināja "Tautas saeimas" vēlēšanās izvirzīt Demokrātiskā bloka sarakstu, pretī Darbaļaužu bloka sarakstam, par ko tika apcietināts un deportēts no Latvijas.
Citātu galerija"A. Ķēniņa pēdējie gadi ir apbrīnojamas radošas rosmes pilni. Viņš pārlūko, atlasa vecos dzejoļus, raksta un pārlabo jaunus, labo vēl un vēl. A. Ķēniņu mudina dzejiska jūsma, smagā mūža nastu viņš it kā cenšas atvieglot, ļoti (pat pārāk) gaiši skatoties uz apkārt notiekošo, ceļinieka soļi ir raiti, prāts – možs. Mazāk vērības veltīts pašpārbaudei, tāpēc rakstīšanā iezogas lēts stils un idilliskums."

Bērsons, Ilgonis. Dzejnieku pāris. Mocekļi. Deviņi likteņi. Rīga: Signe, 2001, 26. lpp.

"Izsekojot izcilā latviešu gara darbinieka moku ceļiem cietumā un izsūtījumā, gribējās pievērst uzmanību ne vien čekas izmeklēšanas metodēm, absurdajām apsūdzībām un genocīdam pret latviešu inteliģences izcilākajiem pārstāvjiem, bet īpaši Ķeniņa nelokāmajai garīgajai stājai, viņa spējai nekad un nekur nepadoties bezjēdzīgo apsūdzību spiedienam, cietuma un izsūtījuma grūtībām, bet izturēt, pastāvēt savā pārliecībā un cerēt.
Ķeniņu cilts ir stipra. Ata Ķeniņa pēcnācēji dzīvo Latvijā, ASV, Kanādā. Un pats Atis Ķeniņš ir viens no tiem Latvijas gara dzīves pīlāriem, kas būtu bieži jo bieži pieminams gan par savu patiešām lielo veikumu latviešu kultūras un izglītības laukā, Latvijas valstiskuma pamatu veidošanā, gan ar savu nelokāmo personību. Atis Ķeniņš būtu pelnījis, lai par viņu sarakstītu ne vienu vien grāmatu."

Skurbe, Astrīda. Ko maksā būt Demokrātiskā centrā? Karogs, Nr. 1, 2001, 175.–176. lpp.

"Laikmets, tauta un sirds ir trīs Ata Ķeniņa dzīves un dzejas atslēgas vārdi. Laikmets tāpēc, ka tas noteiktāk un nežēlīgāk kā jel kas noteicis daudzas Ata Ķeniņa rīcības un veikumus. Tauta tāpēc, ka to viņš patiesi mīlējis ar milzu cerībām un romantisku uzticību, varbūt bieži neapzinādamies, ka tauta nav abstrakta, cēla būtne, bet milzīgs un pretrunīgs kopums. Kā īsts romantisma patriots Atis Ķeniņš tautu neskatīja tās daudzo veidotāju pretrunās, tāpēc nekad tajā nevīlās. Un sirds − šī dīvainā matērija, kas Ata Ķeniņa dzīvē absorbējusi daudz ciešanu un radījusi daudz mīlestības, − tomēr situsies ritmiskā dzīves priekā līdz pēdējam brīdīm. Pats Atis Ķeniņš to savā dzejā nosaucis par "Mūža pilnestību". Pilnestība nenoskrien gar acīm kā mirklis. Pilnestība ir ziemciete. Atgriežas no jauna, ja to kopj."

Ikstena, Nora. Mūža pilnestība. Ķeniņš, Atis. Mājup. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 1999, 202.–203. lpp.

Par dzejoļu izlasi "Zvaigžņotā junda" (Upeskalns, 1967)
"Atis Ķeniņš ir dzīvības apliecinātājs, ar zemgalisku paļāvību iekļaudamies dabas mūžīgajā ritmā. "Esmes priekšā" viņš smēlies spēkus darbam savas tautas un zemes labā. Ķeniņa dzejā nav rūgtuma un naida. Pat izsūtījumā Kazachstanā dzejnieka acis saskata stepes pavasarīgo daiļumu."

Ivaska, Astrīde. Zvaigžņotā junda. Jaunā Gaita, Nr. 69, 1968.

Pēcvārds krājumam "Zvaigžņotā junda" (Upeskalns, 1967)
"[..] arī šai sakopojumā iezīmējas autora dzejas raksturīgie vilcieni: dziļš patriotisms, indivīda un tautas brīvība, dabas, sevišķi Latvijas dabas, pievilcība, mīlestības nianses un – it īpaši pēdējā posmā – mūžības jautājumi un saplūšana ar visumu."
Ata Ķeniņa dzīvē (1874–1961) nav vienmērīgas, mierīgas plūsmas, tanī mainās dziļi strāvojumi: te saulainība, te vētras.
Visu viņš ir sasniedzis ar savām spējām, saviem spēkiem: no kalpa zēna līdz Latvijas Republikas sūtnim ārvalstīs un ministram pašu neatkarīgajā zemē; no tautskolotāja līdz zēnu reālskolas dibinātājam un tās direktoram, un līdz zvērinātam advokātam brīvajā Latvijā."

Gailīte, Angelika. Pēcvārds. Ķeniņš, Atis. Zvaigžņotā junda. Šipenvilla: Upeskalns, 1967, 88. lpp.

"[..] esmu vispārīgi mūsu sabiedriski-kulturelās un nacionāli-valstiskās patstāvības darbam nesalīdzināmi vairāk spēka un intereses ziedojis, nekā rakstnieciskai radīšanai. Rakstniecība mani interesējusi tikai kā daļa no vispārējā latviešu kultūras darba un rakstnieki, līdz ar tautas nacionālās atmodas ideologiem, kā ideālistiskākā mūsu kultūras darbinieku daļa. Pašas rakstniecības un mākslas iekšējās problēmas man arvienu stāvējušas tālāk, kāpēc arī man vienlīdzīgi mīļi visdažādāko virzienu mākslinieki, tāpat kā dažādu virzienu sabiedriski darbinieki, ja vien tie reprezentē īpatnējas, talantīgas personības un ir nacionāla vai sabiedriska ideālisma apgaroti."

Ķeniņš, Atis. Atis Ķeniņš. Atziņas, II daļa (sast. Kārlis Egle). Cēsīs–Rīgā: O. Jēpes apgādībā, 1924, 125. lpp.
SaiknesAustra Dāle - Wife
Pauls Dāle - Svainis
Anna Rūmane-Ķeniņa - Bijusī sieva
Gundars Ķeniņš Kings - Son
Tālivaldis Ķeniņš - Son
Nodarbesteacher
poet
translator
publicist
politician
educator
public employee
lawyer
editor
advokāts
ministrs
Birth place28.07.1874
Grenči
Grenči, Zemītes pagasts, Kandavas novads
Dzimis Grenču pagasta Sātu draudzes "Lieļos".
Residence1900–1906
Rīga
Rīga

1912–1914
Jaunbebri
Jaunbebri, Bebru pagasts, Kokneses novads, LV-5135
Dzīvojis Jaunbebru pagasta "Siljāņos".

1915–1918
Maskava
Moscow, Russia

00.02.1944–00.10.1944 (Прыкладная дата)
Maskava
Moscow, Russia
Education1883–1888
Grenču pagastskola
Grenči
Grenči, Zemītes pagasts, Kandavas novads

1889–1891
Irlavas skolotāju seminārs
Irlava
Irlava, Irlavas pagasts, Tukuma novads
Mācījies Irlavas skolotāju semināra pamatskolā.

1891–1894
Irlavas skolotāju seminārs
Irlava
Irlava, Irlavas pagasts, Tukuma novads

1908
Pēterburgas Pedagoģijas akadēmija
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast
Klausījies lekcijas.

1918
Maskavas Universitāte
Maskava
Moscow, Russia
Juridiskā fakultāte
Working place1894–1895
Jelgava
Jelgava
Jelgavas kurlmēmo skolas skolotājs

1895–1896
Līvbērzes pagatskola
Līvbērze
Līvbērze, Līvbērzes pagasts, Jelgavas novads
Skolotāja palīgs

1896–1897
Jelgava
Jelgava
Jelgavas kurlmēmo skolas skolotājs

1897–1900
Zemītes pagastskola
Zemīte
Zemīte, Zemītes pagasts, Kandavas novads
Pagastskolas priekšnieks un ērģelnieks

1900–1904
Slokas iela 4, Rīga
Slokas iela 4, Rīga, LV-1048
Āgenskalnā kopā ar sievu Annu Rūmani-Ķeniņu izveidoja piecu klašu meiteņu privātproģimnāziju.

1902
Mēnešraksts "Jaunības Draugs"
Rīga
Rīga
Redakcijas loceklis

1904–1907
Ata Ķeniņa tirdzniecības skola
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011
Dibinājis tirdzniecības skolu. Skolas direktors un skolotājs

1904–1914
Apgāds "Zalktis"
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011
Kopā ar Augustu Saulieti un Jani Rozentālu nodibinājis grāmatu apgādu "Zalktis".

1906–1910
Žurnāls "Zalktis"
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011
Izdevis almanahu, vēlāk – žurnālu "Zalktis".

1907–1912
Ata Ķeniņa reālskola zēniem
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011

Direktors un skolotājs.

Tirdzniecības skolu pārveidojis par reālskolu zēniem, no Slokas ielas arī pārnāk meiteņu proģimnāzija, kuru vada Anna Rūmane-Ķeniņa.

1912. gadā Ķeniņi bija nonākuši saimnieciskās grūtībās un bija spiesti savas skolas pārdot. Par naudu, kas bija iegūta no skolu pārdošanas, Atis Ķeniņš 1912. gadā nopirka 65 hektārus lielo Siljāņu saimniecību Rīgas apriņķa Bebru pagastā un sāka nodarboties ar lauksaimniecību un rakstniecību, bet Anna Rūmane-Ķeniņa aizbrauca uz Ženēvu un sāka studijas universitātē.


1915–00.10.1918 (Прыкладная дата)
Maskava
Moscow, Russia

Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejā vadīja Latviešu bēgļu apgādāšanas Maskavas komitejas izglītības un kultūras nodaļu, organizēja patversmes un skolas bēgļu bērniem un izstrādāja šīm skolām latviskas izglītības programmas.


1915–1916
Maskava
Moscow, Russia
Bija Kultūras biroja sekretārs un rīkoja tā sauktos inteliģences vakarus, kā arī lielus latviešu simfoniskās un kora mūzikas koncertus Maskavas Lielajā teātrī.

1915–1918 (Прыкладная дата)
Maskava
Moscow, Russia
Strādāja par inspektoru Marijas institūtā, par vācu valodas skolotāju kadetu korpusā un 2. ģimnāzijā. Strādāja Latviešu bēgļu komitejas Izglītības nodaļā.

1917–1919
Latviešu Pagaidu nacionālās padomes valdes izglītības lietu vadītājs.

00.01.1918–00.09.1918
Maskava
Moscow, Russia

Maskavas Kooperatīvās tautas bankas Dolgorukovas nodaļas inspektors un vadītājs


1919
Londona
London, Greater London, United Kingdom
Strādājis Maskavas tautas bankas filiālē.

1919–1921
Varšava
Warsaw, Masovia, Poland
Latvijas Pagaidu valdības diplomātiskais sūtnis Varšavā

1922–1931 (Прыкладная дата)
Latvijas Republikas Satiksmes ministrija
Rīga
Rīga
Juriskonsults Šoseju un zemesceļu departamentā

1922–1937
Latvijas Centrālā izglītības savienība
Brīvības iela 24, Rīga

Priekšsēdētājs

1925–1929
Rīga
Rīga
Rediģēja mēnešrakstu "Ārpusskolas Izglītība".

06.12.1931–23.03.1933
Latvijas Republikas Izglītības un Tieslietu ministrija
Rīga
Rīga
Izglītības un tieslietu ministrs

24.03.1933–15.06.1933
Latvijas Republikas Izglītības ministrija
Krišjāņa Valdemāra iela 38, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 38, Rīga, LV-1010
Izglītības ministrs

1938–1940
Rīga
Rīga
Strādājis advokatūrā un rakstniecībā.

00.04.1941–00.02.1944
Imantau
Imantau, Kazakhstan
Skolotājs

1944–1950
Latvian State Pedagogical Institute
Rīga
Rīga
Profesors un katedras vadītājs, arī dekāns

01.02.1944–03.11.1944
Maskava
Moscow, Russia
Maskavas informācijas biroja korespondents

1946–1950
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Akadēmijas laukums 1, Rīga
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050
Zinātniskais līdzstrādnieks

1952–1954
Ščučinska
Shchuchinsk, Akmola Region, Kazakhstan

Izsūtījumā strādājis par angļu valodas skolotāju Ščučinskas vidusskolā.


1955–1958
Rīgas Pedagoģiskais institūts
Raiņa bulvāris 29, Rīga
Raiņa bulvāris 29, Rīga, Latvija, LV-1050
Profesors

1958–1959
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Akadēmijas laukums 1, Rīga
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050
Vadīja Tekstoloģijas sektoru.
Participation in organisations1915–1918 (Прыкладная дата)
Viskrievijas latviešu rakstnieku un mākslinieku biedrība
Maskava
Moscow, Russia
Biedrības dibinātājs

24.03.1917
Latviešu Nacionāldemokrātu partija
Biedrs

1918
Krievijas cittautiešu padomes priekšsēdētājs

1918
Latvijas Tautas padome
Tautas padomes loceklis

1922–1934
Demokrātiskais centrs
Rīga
Rīga
Biedrs

1944–1951
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

Biedrs. Pēc arestēšanas 1951. gadā izslēgts no savienības.


1957–1961
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedrs (pēc reabilitācijas uzņemts atkārtoti).
Emigrated1906
Somija
Finland

1915–1918
Maskava
Moscow, Russia

Pirmā pasaules kara laikā dzīvojis Maskavā, strādājis par skolotāju un aktīvi darbojās Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejā.

Bija viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem.


1919
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden

1919
Oslo, Norvēģija
Oslo, Norway

1919
Londona
London, Greater London, United Kingdom

1919
Parīze
Paris, France
Detention16.09.1940–11.04.1941
Rīgas Centrālcietums
Mazā Matīsa iela 3, Rīga
Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009

Apcietināts par politisko darbību. Apsūdzībā rakstīts: "(..) PSRS IeTK [Iekšlietu tautas komisariāta] sevišķā apspriede notiesājusi ar pieciem gadiem izsūtījumā (..) par to, ka, būdams vairāku buržuāzisku partiju līderis un ievērojams darbinieks, kā arī kontrrevolucionārās t.s. "Tautas padomes" loceklis, tieslietu un izglītības ministrs, veica aktīvu cīņu pret revolucionāro kustību Latvijā. Saeimas vēlēšanu laikā 1940.gadā grupējis ap sevi buržuāziski politisko partiju darbiniekus, ar kuriem kopā sastādīja kandidātu sarakstu un ar to uzstājās pret kandidātiem no darba tautas bloka." (LVA–1986–1.a –30640–279.–282. lp.)

1941. gada 8. martā notiesāts uz 5 gadiem izsūtījumā.
Deported00.04.1941–18.02.1944
Imantau
Imantau, Kazakhstan

26.02.1951–1954
Ščučinska
Shchuchinsk, Akmola Region, Kazakhstan

Arestēts un izsūtīts uz Kokčetavas apgabalu Kazahijā.

Uzrādīta apsūdzība par naidīgu darbību pret PSRS (kā bijušajam buržuāziskās valdības ministram). 8. septembrī tiesa pieņēma lēmumu viņu izsūtīt uz 10 gadiem Kazahijas PSR. Apcietināta, ārpustiesas kārtā kopā ar vīru turp izsūtīta arī Austra Dāle.

Place of death09.03.1961
Rīga
Rīga
Burried14.03.1961
Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
ApbalvojumiRīgas Latviešu biedrības prēmija
1914

Показаны записи 1-20 из 54.
#МесцаДатаТыпVietas tipsTeksta fragments
   
1Grenči
(Grenči, Zemītes pagasts, Kandavas novads)
28.07.1874Birth placeCiems
2Grenči
(Grenči, Zemītes pagasts, Kandavas novads)
1883 - 1888EducationCiems
3Irlava
(Irlava, Irlavas pagasts, Tukuma novads)
1889 - 1891EducationCiems
4Irlava
(Irlava, Irlavas pagasts, Tukuma novads)
1891 - 1894EducationCiems
5Jelgava
(Jelgava)
1894 - 1895Working placePilsēta
6Līvbērze
(Līvbērze, Līvbērzes pagasts, Jelgavas novads)
1895 - 1896Working placeCiems
7Jelgava
(Jelgava)
1896 - 1897Working placePilsēta
8Zemīte
(Zemīte, Zemītes pagasts, Kandavas novads)
1897 - 1900Working placeCiems
9Slokas iela 4, Rīga
(Slokas iela 4, Rīga, LV-1048)
1900 - 1904Working placeĒka, māja
10Rīga
(Rīga)
1900 - 1906ResidencePilsēta
11Rīga
(Rīga)
1902Working placePilsēta
12Tērbatas iela 15/17, Rīga
(Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011)
1904 - 1914Working placeĒka, māja
13Tērbatas iela 15/17, Rīga
(Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011)
1904 - 1907Working placeĒka, māja
14Tērbatas iela 15/17, Rīga
(Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011)
1906 - 1910Working placeĒka, māja
15Somija
(Finland)
1906EmigratedValsts
16Tērbatas iela 15/17, Rīga
(Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011)
1907 - 1912Working placeĒka, māja
17Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast)
1908EducationPilsēta
18Jaunbebri
(Jaunbebri, Bebru pagasts, Kokneses novads, LV-5135)
1912 - 1914ResidenceCiems
19Maskava
(Moscow, Russia)
1915 - 1916Working placePilsēta
20Maskava
(Moscow, Russia)
1915 - 30.09.1918Working placePilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.