Antons Benjamiņš

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

@@@@: Author (4); Person of reception (4)

Ilustrācijas: Person in photo(2)

ІмяAntons Benjamiņš
Pseidonīmsab, B. Pastariņš
KopsavilkumsAntons Benjamiņš (1860–1939) – uzņēmējs, žurnālists, rakstnieks. Pirmās brīvvalsts laika populārās avīzes "Jaunākās Ziņas" un žurnāla "Atpūta" izdevējs kopā ar dzīvesbiedri Emīliju Benjamiņu.
Personiska informācijaDzimis zemnieku Jāņa un Annas (dzimušas Kaktiņš) ģimenē. Bērnību pavadījis Bilskas pagasta Bānūžu muižā, kur tēvs bija stārasts. Tēvs Jānis miris, kad Antonam bija 8 gadi.

Pirmā dzīvesbiedre – Made Benjamiņa, dzimusi Jurjāne. Laulībā dzimuši pieci bērni – Kārlis, Jānis, Marija, Anna un Marta. 1904. gadā laulība izirusi.
1911. gadā Antons Benjamiņš uzsāk kopdzīvi ar Emīliju Elku. Oficiāli laulība noslēgta tikai 1922. gada 26. martā, kad bija šķirtas abu iepriekšējās laulības.
Profesionālā darbībaMācījies Smiltenes draudzes skolā, J. Cimzes skolotāju seminārā Valkā, ko beidzis 1880. gadā.
Strādājis par skolotāju Rūjienā, Ogres pagastā un Plāterē.

Preses izdevēja, redaktora un žurnālista darbība

1897. gadā atvēra veikalu Madlienā, otru veikalu – Skrīveros. Pēc nedaudz gadiem Benjamiņš bankrotēja un 1904. gadā pārnāca uz Rīgu, kur sāka strādāt par referentu – reportieri Rīgas vācu avīzē Rigasche Rundschau.
1907–1908 laikraksta "Mājas Viesis" un 1910. gadā laikraksta "Rīta Vēstnesis" redaktors.
1911. gadā kopā ar izdevēju Emīliju Elku nodibināja laikrakstu "Jaunākās Ziņas", kas (ar pārtraukumiem 1917.21.VIII–1918.14.XI un 1919.4.I–25.V) iznāca līdz 1940. gadam. Benjamiņš bija redaktors, vēlāk līdz mūža beigām šefredaktors.
Paralēli "Jaunākajām ziņām" Pirmā pasaules kara laikā iznākuši vairāki citi:
1913–1916: pēcpusdienas laikraksts "Jaunais Ceļš" (izdošana pārtraukta lasītāju trūkuma dēļ)
1913–1914: nedēļas žurnāls "Tagadne"
1915–1917: Pirmā pasaules kara laika krievu frontes laikraksts Rīgā "Rižkoe utro"
1917–1918: vienīgais laikraksts latviešu valodā vācu cenzūras laikā – "Rīgas Latviešu Avīze" (līdzizdevējs)

1924–1940: Benjamiņi izdod ilustrētu nedēļas žurnālu "Atpūta"

Literārā darbība

Pirmā publikācija – raksts "Rūjienas skolas lietā" laikrakstā "Balss" 1881.23.IX/5.X.
Arī vēlāk publicējies galvenokārt laikrakstā "Balss": stāsti "Zirga atmiņas" (1889), "Tak dabūja virsroku" (1890) u.c., tēlojumi "Zīmējumi iz tautas dzīves" (1891–1892).

Stāstu, tēlojumu publikācijas
1889: "Zirga atmiņas" (laikrakstā "Balss", nr. 14, 15)
1890: "Tak dabūja virsroku" (laikrakstā "Balss", nr. 46)
1891: "Miers virs zemes" (laikrakstā "Balss", nr. 1, 2)
1891, 1892: tēlojumi "Zīmējumi iz tautas dzīves" (laikrakstā "Balss")
I "Blāķis" (nr. 3)
II "Tautietis" (nr. 5)
III "Nabagu mājā" (nr. 48, 49)
IV "Deramā dienā" (1892, nr. 6)

Benjamiņa stāstos un tēlojumos lauku dzīves vērojumi.

Dramaturģija
1895: skatu luga "Miglā" (H. Alunāna apgādībā)
Vienīgā Benjamiņa luga "Miglā" publicēta atsevišķā izdevumā. Autors tajā vērsies pret alkoholismu, centies pamatot cilvēka pāraugšanas iespējas. Luga saņēmusi Ceturto latviešu dziesmu svētku Jelgavā lugu konkursa godalgu, šajos dziesmu svētkos arī iestudēta.

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

Vairāki tulkojumi no vācu valodas, to vidū T. H. Pantēniusa romāns "Vientulis un brīvība" (1893).
Citātu galerija"Vecais kungs – šis apzīmējums Antonam Benjamiņam ir dots tikpat laipni, cik cienījami. Ja runāt par veco kungu tik ātri iepatīkas kolēgām, un to labprāt atzīst arī Benjamiņa ģimenē, tad tur būs kāds pamats. Redakcijā Benjamiņš pats sevi sauc par vecāko darba biedru, bet mēs izjūtam kādu atšķirību, distanci, cieņu pret šo darba vīru. Benjamiņa kungs – tas skan pārāk sveši, oficiāli, kā pie mums, tā ģimenē. Tur tikai Emīlijai viņš ir vīrs un bērniem tēvs. Jāatrod kāds vidustonis, un tas ir – vecais kungs.
Interesanti un vērtīgi ir, diendienā vienu darbu strādājot, vērot vecā kunga cilvēcīgās īpašības, ar kurām viņš gūst tik spožus panākumus materiālā dzīvē. Var jau teikt, ka straujo, nepārredzami mainīgo apstākļu labvēlībai ir arī savs nopelns Benjamiņa augšupejā, bet tas liekas samērā sīks un reizēm pagadās katra cilvēka dzīvē. Vecā kunga mūža vadmotīvs ir: Katrs pats savs laimes un nelaimes kalējs. To viņš uzraksta jau 1891. gadā un negrozīts tas paliek līdz pēdējam solim. Laime te nozīmē drošu materiālu pamatu.
Darbs – tā saucas pirmais bauslis. Nemitīgs, neatlaidīgs, arvien jaunu ierosmju dzīts, bezatpūtas darbs. Šis darbs vecajam kungam nav pašmērķis, dzīves jēga un piepildījums, bet tikai līdzeklis. Mērķis ir un paliek darba sasniegums – manta, mazāk vara, vēl mazāk gods, pēc kā vecais kungs netiecas. Viņš gan nekad neatsakās uzvilkt fraku un nosēsties pirmajā rindā, kā to prasa kundze un Benjamiņa stāvoklis sabiedrībā, bet domās arī tad ir darba drēbēs un savā avīzē. [..]"
Kārkliņš, Jānis. Latvijas preses karalis. Rīga: Karogs, 1990, 17. lpp.

"Tas bija labi sen atpakaļ, pusgadsimtenis aizgājis pagātnē, kad iesāku vingrināties garīgā darbā un mācīties dzīvi saprast. Tas bija tad, kad mans vecais tēvs mani aizdeva uz Plāteres pagastskolu un nodeva mani augsti godātā jubilāra, Plāteres pagastskolas vecākā skolotāja Antona Benjamiņa kunga gādībā. [..] Viņš bija vidēja auguma, ar melniem, atpakaļ sasukātiem matiem, atklātu augstu pieri, zem melnām uzacīm dega tumši brūnas, lielas acis; viņš nemaz nelīdzinājās citiem man pazīstamiem cilvēkiem, jo atšķīrās no tiem ne tikai vien ar savu ārējo izskatu un stalto gaitu, bet arī ar to vispārējo cieņu, kas saistījās ap viņa personu. [..] Ar laiku novēroju arī citas skolotāja īpašības. Viņš pīpoja parasti ļoti smaršīgus papirosus, reizēm arī pīpi ar garu kātu. Man labāk patika papirosu dūmu smarša. Tā bija brīnišķīga smarša, kura pavadīja Benjamiņa kungu un palika arī ilgāku laiku tur, kur bija gājis vai uzturējies pīpotājs.
[..] Kad Ziemeļlatvijas armijas rindās ienāku Rīgā, no jauna satieku A. Benjamiņa kungu. Šoreiz jau kā lielas dienas avīzes šefredaktoru un izdevēju. [..] Ilgi gadi grūtā darbā nav saliekuši Benjamiņa kunga stalto stāvu, viņš soļo tikpat enerģiski, kā agrākos laikos. Žēl tikai kuplo ūsu, tās palikušas īsas, maziņas ūsiņas. Lielie panākumi dzīvē un avīžniecībā nav padarījuši to lepnu, Benjamiņš ir tas pats laipnais, atsaucīgais un labsirdīgais cilvēks, kā agrāk."
Kalniņš, Ed. Bijušā audzēkņa veltījums. Antons Benjamiņš dzīvē un darbā. Rīga: "Jaunākās Ziņas", 1935, 186.–190. lpp.
SaiknesEmīlija Benjamiņa - Wife
Nodarbesjournalist
author
publisher
editor
Birth time/place12.07.1860
Mūra krogs
"Induļi", Rencēnu pagasts, Burtnieku novads, LV-4232
Dzimis 1860. gada 30. jūnijā (pēc vecā stila, pēc jaunā stila 12. jūlijs) Burtnieku draudzes Baložu pagasta Mūra krogā (Mūrkrogā). 20. gadsimta sākumā kroga ēka nodega. Vēlāk šajā vietā uzceltas Indules jeb Induļi.

ResidenceBānūžu muiža
Bilska, Bilska Parish, LV-4706, Latvia

Bērnību pavadījis Bilskas pagasta Bānūžu muižā, kur tēvs bija stārasts.

EducationSmiltenes draudzes skola
Smiltene
Smiltene, Smiltenes novads

Mācījies Smiltenes draudzes skolā.


1880 (Прыкладная дата)
Vidzemes Skolotāju seminārs
Valka
Valka, Valkas novads

Mācījies Jāņa Cimzes skolotāju seminārā Valkā, ko beidzis 1880. gadā.

Working placeRūjiena
Rūjiena, Rūjienas novads
Strādājis par skolotāju Rūjienā, Ogres pagastā un Plāterē.

Ogres novads
Ogres novads
Strādājis par skolotāju Rūjienā, Ogres pagastā un Plāterē.

1884–1904
Plātere
Plātere , Madlienas pagasts, Ogres novads

1884. gadā sācis strādāt Plāteres pagastskolā, tur nostrādājis līdz 1904. gadam


1907–1908
Laikraksts "Mājas Viesis" (1856–1910)
Rīga
Rīga
Laikraksta "Mājas Viesis" redaktors

1910
Laikraksts "Rīta Vēstnesis"
Rīga
Rīga
1910. gadā laikraksta "Rīta Vēstnesis" redaktors
Place/time of death14.06.1939
Valdeķi
Valdeķi, Kandavas pagasts, Kandavas novads
BurriedOtrie Meža kapi
Gaujas iela 12B, Rīga, LV-1026
ApbalvojumiThe Order of Three Stars
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1930. gada 13. novembra lēmumu.
III šķira
1930

The Order of Three Stars
Triju Zvaigžņu ordenis piešķirts kā "Jaunāko Ziņu" šefredaktoram un izdevējam ar Domes 1937. gada 15. novembra lēmumu.
II šķira
1937



Показаны записи 1-11 из 11.
#МесцаДатаТыпVietas tips
  
1Mūra krogs
("Induļi", Rencēnu pagasts, Burtnieku novads, LV-4232)
12.07.1860(не задано)Krogs
2Bānūžu muiža
(Bilska, Bilska Parish, LV-4706, Latvia)
(Nav norādīts)(не задано)Ēka, māja
3Valdeķi
(Valdeķi, Kandavas pagasts, Kandavas novads)
14.06.1939(не задано)Ciems
4Otrie Meža kapi
(Gaujas iela 12B, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)(не задано)Kapsēta
5Smiltene
(Smiltene, Smiltenes novads)
(Nav norādīts)(не задано)Pilsēta
6Valka
(Valka, Valkas novads)
1880(не задано)Pilsēta
7Rīga
(Rīga)
1907 - 1908(не задано)Pilsēta
8Rīga
(Rīga)
1910(не задано)Pilsēta
9Rūjiena
(Rūjiena, Rūjienas novads)
(Nav norādīts)(не задано)Pilsēta
10Ogres novads
(Ogres novads)
(Nav norādīts)(не задано)Novads
11Plātere
(Plātere , Madlienas pagasts, Ogres novads)
1884 - 1904(не задано)Ciems

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.