Vizma Belševica

Darbi: Darba autors (94); Tulkotājs (14); Atdzejotājs (10); Sastādītājs (2); Līdzautors (1); Komentāra autors (3); Recepcijas persona (30)
VārdsVizma Belševica
Papildu vārdiElsberga
Personiska informācijaDzimusi strādnieku ģimenē, vecāki Jānis Belševica un Ieva Belševica (dzimusi Cīrule). Vecāki dzīvoja Rīgā, Grīziņkalnā, bet Vizma daļu bērnības pavadīja Ugālē pie radiniekiem.
Vizma Belševica pārtrauc rakstīt dzeju pēc sava dēla dzejnieka Klāva Elsberga nāves 1987. gadā.
Profesionālā darbība

Literārā darbība

Dzeju publicē kopš 1947. gada.
1947. gada 30. aprīlī: pirmā publikācija - dzejolis "Zemes atmoda" laikrakstā "Padomju Jaunatne".
Izdoti arī stāstu un noveļu krājumi, pasakas bērniem. Vizmas Belševicas pazīstamākais prozas darbs – daļēji autobiogrāfiskā triloģija "Bille" (1. daļa 1992. gadā ASV, 1995. gadā Latvijā), "Bille dzīvo tālāk" (1996), "Billes skaistā jaunība" (1999).
Belševica rakstījusi arī lugas "Sofijas nolaupīšana" (pēc Hjū Loftinga darba motīviem), "Papīra zirdziņš" jaunākā skolas vecuma bērniem, abas publicētas krājumā "Ceļreiz ceļš uz pasaciņu", 1985).

Lielāko mūža daļu strādājusi par tulkotāju.

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

Proza
1958: Konstantīns Paustovskis "Zelta roze"
1960: Edgars Alans Po "Stāstu izlase"
1961: A. Grīns "Zelta ķēde", "Ceļš uz Nekurieni"
1961: D. Graņins "Pēc kāzām"
1963: Dž. K. Džeroms "Trīs vīri laivā, nerunājot nemaz par suni"
1965: Dante "Vita nuova" (tulk. kopā ar Jāni Liepiņu)
1967: Alans Milns "Vinnijs Pūks un viņa draugi"
1969: R. Kiplings "Blēņu stāsti maziem bērniem" (tulk. kopā ar Kārli Egli)
1971: Aksels Munte "Stāsts par Sanmikelu"
1971: Ernests Hemingvejs, stāstu krājums "Uzvarētājs neiegūst neko"
1973: Ernests Hemingvejs, stāsts "Sirmgalvis un jūra"
1974: Ernests Hemingvejs, romāns "Salas straumē"
1976: Marks Tvens "Konektikutas Jeņķis karaļa Artura galmā"
1980: E. Gilberts "Dzimtais akmens"
1983: P. Treversa "Mērija Popinsa"
Dramaturģija
1964: Viljams Šekspīrs, komēdija "Dots pret dotu"
1973: Ernests Hemingvejs, luga "Piektā kolonna"
1981: Viljams Šekspīrs, traģēdija "Makbets"
Dzeja
Tulkojusi ukraiņu padomju dzeju antoloģijai "Vētrā iesākta dziesma" (1963), Mikola Vingranovska, Marinas Cvetajevas, Ivana Drača, Tomasa Stērna Eliota, G. Ekelēfa, Tomasa Transtremera dzeju.
Viljama Šekspīra sonetu tulkojums (1965), Aleksandra Puškina poēma "Bahčisarajas strūklaka" (1968).
Sastādītie krājumi
Sastādījusi un atdzejojusi ukraiņu dzejnieka M. Vigranovska izlasi "Dārzi un likteņi" (1967), sastādījusi un daļēji atdzejojusi Ivana Drača izlasi "Ar tevi uz Tu" (1968).

Literāro darbu tulkojumi citās valodās

Vizmas Belševicas dzeja tulkota un izdota Zviedrijā, Vācijā, Krievijā un citās valstīs. Triloģija "Bille" izdota arī zviedru (1999, 2001) un krievu valodā (2000, 2002).

Literārā līdzdalība citos projektos

Sarakstījusi diktora tekstu Gunāra Pieša dokumentālajai filmai "Zemes atmiņa" (1968).
Scenārija līdzautore kopā ar J. Markulāni "Norieta ēnas. Pieviltie" (1960)

RECEPCIJA

Līdzautore kinoscenārijam "Norieta ēnas. Pieviltie" (1960, kopā ar J. Markulāni).
Pēc stāsta "Tās dullās Paulīnes dēļ" uzņemta mākslas filma (1979).
Stāsta "Tās dullās Paulīnes dēļ" dramatizējums iestudēts Valmieras Drāmas teātrī (1998). Belševicas dzeja ņemta par pamatu Ausmas Kantānes monoizrādei "Visi koki Dieva doti" (Dailes teātra Mazajā zālē, 1994).

Saskarsme ar tiesu un represīvajiem orgāniem

Pirmie pārmetumi par dzejoļu ciklu "Siržu seifi" (1963, žurnālā "Karogs"). Krājums "Gadu gredzeni" 20. gadsimta 60. gados izraisa skandālu Padomju Latvijas politiskajā vidē.
Vizma Belševica liecina nacionālismā apsūdzētā ukraiņu rakstnieka Ivana Dzjubas prāvā.
70. gadu pirmajā pusē Vizmai Belševicai liegtas publicēšanās iespējas.

Dalība profesionālajās organizācijās un partijās

Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece (1986).
Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle (1990).
Latvijas PEN kluba Rīgas nodaļas vadītāja (1988-1990).
1989. gadā Belševica iestājās Latvijas Nacionālās neatkarības kustībā.

APBALVOJUMI

LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece (1986)
Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle, ievēlēta 1990. gada 6. decembrī.
E. Forseta prēmija (Zviedrijā, 1992)
Kultūras ministrijas gadskārtējā prēmija (1997, par ieguldījumu latviešu oriģinālliteratūras attīstībā)
2005. gadā V. Belševica saņēma gada balvu literatūrā (atdzejā) par krājumu "Atdzeja".
Vizma Belševica vairākkārt nominēta Nobela prēmijai literatūrā.

Latvijas Kultūras kanonā iekļauti Vizmas Belševicas darbi "Gadu gredzeni", "Dzeltu laiks", triloģija "Bille".
Citātu galerija
Belševicas dzejai piemīt augsta dzejas un domas kultūra. Dzejas pamatmotīvi - personības sabiedriskās esamības problēmas, pašcieņas un tautas pašapziņas saglabāšana. Nereti dzejoļos jūtama asa vēršanās pret visu seklo, mazisko, paužot spītu, sevis aizliegšanu lielu mērķu labā, arī personības garīgo vientulību. Dzejoļi kontrastaini, ekspresīvi, tajos atskabargains spīvums savijas ar trauslu maigumu. Tie ir dramatiski vai lirodramatiski, veidoti monologa vai dialoga formā, tā panākot tiešāku kontaktu ar lasītāju. Valoda bagāta, precīza, lakoniska un melodiska, ar daudzām ritma variācijām.
Prozā Belševica ir laba novērotāja un raksturotāja. Sižeta risinājums ir lakonisks, intriģējošs, bez garām retrospektīvām personāžu dzīves stāstu atkāpēm, koncentrēts uz darbības attīstību.
(M. Ābola)
SaiknesIrēna Auziņa - Vedekla
Imants Auziņš - Radinieks
Klāvs Elsbergs - Dēls
Jānis Elsbergs - Dēls
Anna Auziņa - Radiniece
Zigurds Elsbergs - Vīrs
Irina Cigaļska - Radiniece
Nodarbesdzejniece
tulkotāja
rakstniece
Dzimšanas laiks/vieta30.05.1931

Rīga
Rīga
Izglītošanās laiks/vieta1945

Ugāle
Ugāle, Ugāles pagasts, Ventspils novads
Ugālē dzīvo pie radinieces.
7. klasi nobeidz Ugāles nepilnajā vidusskolā.

1961

PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūts
Studējusi gan klātienē, gan vēlāk neklātienē, studijas beigusi 1961. gadā.

1939–1944

Rīga
Rīga
Mācījās Rīgas 41. pamatskolā.

1945

Rīga
Rīga
Iestājas un neilgu laiku mācās Rīgas 7.vidusskolā. Pēc dažiem mēnešiem līdzekļu trūkuma dēļ izstājas.

1946–1948

2. Poligrāfijas arodskola
Rīga
Rīga
Mācās un beidz 2. Poligrāfijas arodskolu.

1949–1955

Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikums
Rīga
Rīga
Neklātienē beigusi Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu.
Darbavieta1948–1949

Laikraksts "Pionieris"
Rīga
Rīga
Literārā līdzstrādniece.

1952–1953

Skolu daļas vadītāja.
Dalība organizācijās1958

Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Biedre
Miršanas laiks/vieta06.08.2005

Rīga
Rīga
Apglabāts2005

ApbalvojumiAndreja Upīša prēmija (Skrīveri)
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumiem "Kamola tinēja" un "Madarās".
1982

Pastariņa prēmija
Prēmija piešķirta par pasaku krājumu "Zem zilās debesu bļodas".
1988

Ojāra Vācieša prēmija
Prēmija piešķirta par pēdējo gadu dzeju – dzejoļu krājumiem "Dzeltu laiks" un "Ievziedu aukstums".
1988

Goppera fonda balva
Balva pirmo reizi piešķirta Latvijā dzīvojošai dzejniecei par grāmatu "Bille" (pirmo reizi izdota ASV, apgādā "Mežābele").
1993

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 1994. gada 7. novembra lēmumu.
IV šķira
1994

Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balva
Balva piešķirta par grāmatām "Bille" un "Bille dzīvo tālāk".
1997

Tomasa Transtrēmera balva
1998

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par mūža ieguldījumu dzejā.
Par mūža ieguldījumu
2002

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par izlasi "Atdzeja".
Tulkojumi
2004