Valdis Rūmnieks

Darbi: Autors (20); Sastādītājs (13); Redaktors (2); Komentāra autors (11); Recepcijas persona (1)
VārdsValdis Rūmnieks
Personiska informācijaRŪMNIEKS Valdis (dz. 1951.6.X Rīgā) - dramaturgs, literatūrzinātnieks, bērnu rakstnieks. Friča Rūmnieka un Laimas Rūmnieces dēls.
Beidzis Rīgas 11. vsk. (1969) un LVU Filol. fak. (1974). Strād. (1973-80) ZA Val. un lit. inst., bijis Raiņa Lit. un mākslas vēst. muzeja direktora vietn. (1980-82), izdevuma "Jaunās Grāmatas" galv. red. (1985-89). RS b. (1991). 1944 ievēlēts RS valdē. 1990-93 un 1997-98 RS priekšsēža vietnieks, kopš 1998 V priekšsēdis. Žurn. "Rīgas Viļņi" atb. redaktors (1993-98). 1998 XII ievēlēts par Ljas Radošo savienību padomes priekšsēdētāju. No 1993 Latv. b-bas Domes loc. un lit. komis. vadītājs. Rīgas Latv. b-bas literārā kluba "Šķelpata" prezidents (1993-98).
Pirmā publikācija - humoreska "Redakcijas uzdevumā uz elli" žurn. "Zvaigzne" 1970 (9. nr.). Sar. lugas un pasaku lugas: "Brēmenes muzikanti" (1972, kopā ar M. Līcīti), kopā ar A. Miglu - "Mežavilks un egle" (1982), "Upe nesa ozoliņu" (1985), "Mežrozīte" (1986), "Virši zili, virši sārti" (1987), "Runcis zābakos" (1989), "Jūras vējš" (1989), "Leģenda par Matīsu" (1991), "Sveču valsis jūnijā" (per. 1995), "Attapīgais pastarītis", "Ziemassvētki Rūķu zemē" (abas 1995). Sar. biogr. lugas par J. Raini ("Ērkšķu krekls, zvaigznes ceļš", 1988) un A. Čaku ("Zaļā zvaigzne", 1990). Trīs gadus rakstījis scenārijus svētdienas vakaru seriālam "Vakariņa pasakas" (grām. ar nos. "Tarkšķis lādē", 1997). Sast. lugu kopkrājumus (sar. arī priekšv.), ievietojot tajos pa savai lugai: "Uguns dvēselīte" (1989, kopā ar A.Miglu sar. luga "Vēstule Dzeloņcūkai"), "Burvju pils" (1996, kopā ar M.Līcīti sar. luga "Brēmenes muzikanti", t-rī 1972), "Mušmirēns" (1997, luga "Zīlēšana"), "Rūķu Lieldienas" (1998, luga "Lielā diena Tarkšķu gaumē"). Sast. kalendāru bērniem "Divpadsmit mēneši" (1987, 1988). Sar. bērniem vairākas citas grām.: stāstus "Mārīte un Lāču Krišus" (1992), anekdotes "Kurmītis atbild" (1993), "Desa dzied" (1997), grām. par naudas vēsturi "Piecpadsmit stāsti par naudu" (kopā ar K.Ducmani, 1988), detektīvu pusaudžiem "Ozola grāmata" (1998), pasakas "Mārīte pazemē", "Vakariņa pasakas" (abas 2001), "Kā raķete kaklu izārstēja" (2002).
Sagatavojis publikācijai A.Čaka dzejoļu krāj. "Debesu dāvana" (1980), stāstu un noveļu krāj. "Spēle ar dzīvību" (2000, arī R. ievads), sast. rakstu krāj. "Ceļā uz Čaku" (1981). Sagatavojis tekstu un komentējis J. Raiņa Kopotu rakstu 19. sēj. (1984), sagatavojis tekstus un komentārus A. Čaka Kopotiem rakstiem 6 sēj. (1, 1991), sagatavojis publikācijai A. Čaka dzejoļu krāj. "Debesu dāvana" (1980), sast. rakstu krāj. "Ceļā uz Čaku" (1981). Sar. monogrāfiju "Kāpēc es esmu Čaks?" (1988, kopā ar M. Grīnfeldi). Septiņus gadus vācis materiālus un četrus gadus kopā ar A.Miglu rakstījis vēst. romānu "Kuršu vikingi" (1998). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2002).
L. Zirnis E. Rūķu un kuršu aprakstītājs // Diena, 1997, 29.XII; Rūmnieks V. Gandrīz nopietna autobiogrāfija ar dažiem dramatiskiem brīžiem // Bērnu rakstnieki stāsta par sevi. R., 1998; Kronta I. Kuršu vikingi atbalstīs // Jaunā Gaita, 2000, 220.
M. Ābola
SaiknesLaima Rūmniece - Māte
Fricis Rūmnieks - Tēvs
Nodarbesrakstnieks
literatūrzinātnieks
dramaturgs
Dzimšanas laiks/vieta06.10.1951
Rīga
Izglītošanās laiks/vieta1969
Latvija, Rīga
mācījies
beidz Rīgas 11.vidusskolu

1974
Latvija, Rīga
studējis
beidz LVU Filoloģijas fakultāti
ApbalvojumiAleksandra Čaka balva
Balva piešķirta Aleksandra Čaka pētniekam.
2001

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 2002. gada 11. oktobra lēmumu.
IV šķira
2002

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par darba „Kuršu vikingi” plašu un ilglaicīgu izmantojumu. Grāmata izdota 1998., 2003., 2007. un 2009. gadā, pie tam 2009. gadā izdodot to jaunā veidā – kā komiksu – ar saīsinātu tekstu un ilustrācijām. 2009. gadā darbs 18 tu
2010

Aleksandra Čaka balva
Balva piešķirta par biogrāfisko romānu "Čaks".
2011

Egona Līva piemiņas balva ''Krasta ļaudis''
Balva piešķirta par biogrāfisko romānu "Trīs zvaigznes".
Labākā grāmata
2014