Uldis Bērziņš

Darbi: Darba autors (57); Tulkotājs (4); Atdzejotājs (15); Sastādītājs (1); Komentāra autors (2); Recepcijas persona (53)
VārdsUldis Bērziņš
Papildu vārdiEgīls Valdemārs
Personiska informācija
Pilnajā vārdā Uldis Egīls Valdemārs Bērziņš.

Dzejnieka mātes vecāki nākuši no Sēlijas, Neretas puses.
Vectēvs Jānis Vītols (1876–1951) bijis cara armijas virsnieks 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkā, komandējis strēlnieku bataljonu 1916. gadā Ziemassvētku kaujās pie Ložmetējkalna.
Vecmāmiņa Marija Jēkaba meita Vītola, dzimusi Stakena vai Stakāne (1879–1971) nāk no Rites pagasta Bokleniekiem jeb Būkleniekiem. Uldi Bērziņu pamatā audzinājusi vecmāmiņa.
Ulda Bērziņa māte Sebastiana Biruta, dzimusi Vītola (1922–2004) precējusies divas reizes: ar oficiālo U. Bērziņa tēvu 1943. gada 14. novembrī, ar Leonīdu Ozoliņu 1952. gada 2. augustā.
Oficiāli Ulda Bērziņa tēvs – stacijas priekšnieka palīgs Paulis Jānis Bērziņš (1922–?).
Pastāv versija, ka U. Bērziņš ir dzejnieka Viļa Cedriņa dēls.

1974: Uldis Bērziņš apprecējās ar Jeļenu Staburovu, tolaik PSRS ZA Austrumpētniecības institūta aspiranti, šobrīd vēstures, sinoloģijas un politikas zinātnes profesori Rīgas Stradiņa Universitātes Politikas zinātnes katedrā.
1975: piedzimst dēls Ansis Ataols
1985: piedzimst meita Una
Profesionālā darbībaPirmie dzejoļi tapuši 1957. gadā trīspadsmit gadu vecumā.
1963: Pirmā dzejoļa "Streiks" publikācija izdevumā "Universitāte", Nr. 6.

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

Viens no nozīmīgākajiem mūsdienu atdzejotājiem. Atdzejojis no ģermāņu, turku, slāvu, semītu, irāņu, skandināvu, senebreju u. c. valodām. Tulkojis Rasula Rza, F. H. Dāglardžas, V. Hļebņikova, V. Šimborskas, I. Ezela u. c. dzejnieku darbus, E. Eilisli prozu.
20. gadsimta 80.–90. gadi un 21. gadsimta pirmā desmitgade ražīga kā atdzejotājam un tulkotājam. 80. gados iznāk piecas atdzejojumu un tulkojumu grāmatas.

Nozīmīgākie tulkojumi:
1980: poļu dzejnieces Nobela prēmijas laureātes Vislavas Šimborskas dzejas krājums "Apsveiksim skudras" (no poļu valodas)
1983: Saadī grāmata "Rožudārzs" (no persiešu valodas)
1985: Veļimirs Hļebņikovs "Dziesmu karapulks" (no krievu valodas, kopā ar Māri Čaklo)
1988: H. L. Borhesa stāstu tulkojumi periodikā
1993: eposs "Mana vectēva Korkuda grāmata" (no vecoguzu valodas)
1997: Snorres Sturlas dēla "Gilves acumalds" (no vecīslandiešu valodas)
1998: Č. Milošs "Sagūstītais prāts" (no poļu valodas)
1998: Vislava Šimborska "Dzeja" (no poļu valodas)

Bībeles tulkojums
No 20. gadsimta 90. gadu sākuma sākas darbs pie jaunā Bībeles tulkojuma. Uldis Bērziņš piedalās tulkošanas semināros un studijās Amsterdamā, Zviedrijā, Jeruzalemē.
Atsevišķu Vecās Derības grāmatu atdzejojumi:
1997: "Ījabs" (no senebreju valodas)
2000: "Pulcētājs"
2005: "Slavinājumi"

Korāna tulkojums
2000. gadā sākās darbs pie Korāna tulkojuma no arābu valodas. Tulkojums pabeigts 2011. gadā, izdots izdevniecībā "Neputns". Dažu Korāna sūru tulkojumi iekļauti 2007. gada izdevumā (izdevniecība "Zvaigzne ABC").
Citātu galerija
"Kā lai nosauc to nebijušo, kas līdz ar Uldi Bērziņu ienāk latviešu dzejā? Vai, precīzāk, šo nebijušā un bijušā kombināciju?
Pirmkārt, U. Bērziņa dzejā īpaši akcentēta valoda kā suverēna realitāte, kurai ir pakļauta empīriskā – autora biogrāfiskās pieredzes un ikdienas – realitāte. Tādēļ likumsakarīgi, ka U. Bērziņa dzejā latviešu lirikai (resp., 20. gs. 60. gadu nogalē – 80. gados) tobrīd vēl nebijušā intensitātē notiek abstraktu – valodniecībai, eksaktajām zinātnēm un filozofijai piederīgu – jēdzienu izmantošana, kuri kļūst par autora poētiskās sistēmas daļu. [..]
Otrkārt, U. Bērziņa daiļrade ir iezīmīga ar visai latviešu 20. gs. otrās puses dzejai nepierastu laiktelpas amplitūdu. Laiks hronoloģiski ietver gan mezozoju, gan "ļaužu nākotni", ilgstamības ziņā – gan sekundi, gan mūžību. Telpisko mērogu amplitūda plešas no skudras līdz Visumam. Turklāt šim atvēzienam līdzi nāk neordinārs, ideoloģijām (pagājušā gadsimta 60.–80. gados – komunisma ideoloģijai) nepakļauts skatījums uz Latvijas vēsturi (tai skaitā arī uz tolaik "aizliegtajām tēmām") "lielā laika"/mūžības kontekstā. Kosmiskuma un "nākotnības" aspektā U. Bērziņa dzejā ir rodami saskares punkti ar Raini, bet realitātes detalizācijas pakāpē un episkajā atvēzienā – ar Aleksandru Čaku (poētikā izmantojot arī cildenā un piezemētā līdzāspastāvēšanu). Treškārt, U. Bērziņa dzejā ir iedzīvināta daudzveidīga laiku polifonija – objektīvais cikliskais un lineārais laiks visdažādākajās to izpausmēs (diennakts cikls, gadskārtu cikls, "Dieva rats", sekundes – gadu tūkstoši) savijas ar subjektīvo/sapņa/radīšanas/dzejoļa laiku, kas viņa dzejā ir pats svarīgākais laiks, jo, pateicoties tieši tam, iespējama visu pārējo laiku sastapšanās un mijiedarbe un – kas īpaši svarīgi – iespējama arī dzejas subjekta ietekme uz šiem laika režīmiem. [..]"

Rižijs M. Uldis Bērziņš. Dzīve un laiktelpas poētika. Rīga: LU LFMI, 2011, 7. lpp.

"U. Bērziņa dzeja patiesi atgādina tekstu – audumu, blīvu, jēgām un asociācijām piesātinātu. (..); īstenībā viņu tikpat kā nav iespējams citēt, jo no U. Bērziņa dzejas konteksta izolēts teksta fragments ne tikai maina jēgu, bet faktiski zaudē visu. Tāpēc katrs šī autora dzejolis ir jāapskata kā viengabalains audums, kurš savukārt ir mazs gigantiskā teksta auduma fragments, kuru autors nemitīgi raksta, ar katru dzejoli pievienodams tam vēl vienu gabaliņu; tādējādi, aprakstot konkrētu U. Bērziņa darbu, var runāt par "audumu audumā", pēc analoģijas ar "romānu romānā"."

Berelis G. Latviešu literatūras vēsture. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999, 257. lpp.
Nodarbesdzejnieks
tulkotājs
Dzimšanas laiks/vieta17.05.1944

Rīga
Rīga
Dzīvesvieta
Bērnību Uldis Bērziņš aizvadījis plašā dzīvoklī Kr. Barona ielā 26.
Izglītošanās laiks/vieta1951 (Datums nav precīzs)

Skolas gaitas sācis Rīgas 40. vidusskolā (kādreizējā Ata Ķeniņa ģimnāzijā).
Pēc pirmās klases skola tika pārtaisīta par krievu vidusskolu; Uldis Bērziņš tika pārcelts uz 7. vidusskolu.

1952–1962 (Datums nav precīzs)

Rīgas Natālijas Draudziņas 7. vidusskola
7. vidusskolu beidzis 1962. gadā.

1962–1964

Latvijas Valsts universitāte
Rīga
Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultāte, latviešu valodas un literatūras specialitāte. Universitāti U. Bērziņš nebeidza, jo no trešā kursa 1964. gada rudenī tika iesaukts armijā.

1968–1971

Ļeņingradas Valsts universitāte
Ar LVU Filoloģijas fakultātes norīkojumu U. Bērziņu 1968. gada rudenī ieskaitīja Ļeņingradas Valsts universitātes Austrumu fakultātē turku valodas un literatūras specialitātes (tirkoloģija) otrajā kursā.
1971. gadā saņēmis diplomu turku filoloģijā.

1968 (Datums nav precīzs)

Latvijas Valsts universitāte
Rīga
Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultāte, latviešu valodas un literatūras specialitāte. Atgriezies no dienesta, 1968. gadā U. Bērziņš vienu ziemu turpinājis studijas latviešu filoloģijā.

1973–1974

Pēcstudiju kursi Maskavas Valsts Universitātes Āzijas un Āfrikas valstu institūtā persiešu un turku filoloģijā. Divos semestros tika apgūta sinhronā turku-krievu tulkošana, persiešu literatūras vēsture, persiešu dzejas seminārs.

1976–1982 (Datums nav precīzs)

1976.–1982. gada vasarās apmeklē Bohēmistikas un slāvistikas vasaras skolu Kārļa Universitātē Prāgā (trīs kursi).

1976–1982 (Datums nav precīzs)

1976.–1982. gada vasarās apmeklē "Studia Academica Slovaca" vasaras skolu Bratislavas Universitātē (trīs kursi).

1983 (Datums nav precīzs)

1983. gadā apmeklē uzbeku valodas studijas Taškentas Valsts Universitātē.

1990 (Datums nav precīzs)

1990. gadā vienu semestri studē zviedru valodu Bīlstrēma Tautas augstskolā.

1993–1994 (Datums nav precīzs)

1993. un 1994. gadā studē islandiešu valodu un literatūru Reikjavīkas Universitātes vasaras kursos.

00.09.1994–00.08.1995

Studējis senebreju valodu Bībeles tulkošanas seminārā Amsterdamas Brīvajā (Vrijes) Universitātē.

1997

1997. gadā studijas Teoloģiskajā institūtā Upsālas Universitātē.

1998

1998. gadā studijas seminārā "Kristoloģija, jūdu mesiānisms un islāma perspektīva: teksta interpretācija" Zviedrijas Teoloģiskajā institūtā Jeruzalemē.
Dalība organizācijās19.12.1974

Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Rīga
Rīga
1974. gada 21. maijā RS dzejas sekcijas prezidija sēdē U. Bērziņu vienbalsīgi iesaka uzņemšanai RS. Ieteikumus raksta biedri – tulkotāja Marija Šūmane, dzejnieki Jānis Sirmbārdis un Ojārs Vācietis.
Latvijas Padomju rakstnieku savienībā uzņēma 1974. gada 19. decembrī. Šajā pašā sēdē par biedriem uzņemti Leons Briedis, Tālivaldis Treicis, Alberts Ločmelis un Vladlens Dozorcevs; no RS valdes pirmā sekretāra pienākumiem atbrīvots Alberts Jansons, viņa vietā stājas dramaturgs Gunārs Priede.

1988

Latvijas PEN klubs
Rīga
Rīga
Kopš 1988. gada Latvijas PEN kluba biedrs.

1989

Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Rīga
Rīga
Kopš 1989. gada — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs. 1991. un 1992. gadā — partijas vadītājs.

1992 (Datums nav precīzs)

Latvijas Zinātņu akadēmija
Rīga
Rīga
1992. gadā — ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli.
(Citos avotos – 1993. gads.)

1996

Kopš 1996. gada — Tautību konsultatīvās padomes loceklis.
Dienests00.11.1964–1967 (Datums nav precīzs)

1964. gada rudenī tika iesaukts armijā; viss dienests tika pavadīts Baltkrievijā.
Ceļojums11.09.1972–17.09.1972

1972. gada 11.–17. septembrī pēc U. Bērziņa iniciatīvas notiek pirmā un vienīgā daudzskaitlīgā latviešu literātu viesošanās Azerbaidžānā. Braucēju grupā bija arī RS valdes sekretārs Gunārs Cīrulis, dzejnieki I. Ziedonis, D. Avotiņa, L. Brīdaka, K. Skujenieks, P. Zirnītis, R. Ādmīdiņš.
ApbalvojumiOjāra Vācieša prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumiem "Piemineklis kazai" un "Poētisms baltkrievs".
Veicināšanas prēmija par mākslinieciski spilgtu dzeju
1984

Zinaīdas Lazdas prēmija
Prēmija abiem dzejniekiem piešķirta par dzejoļu krājumu "Laiks".
1994

Sorosa fonda Sabiedriskās saskaņas balva
1994. gada pavasarī saņem Sorosa fonda Sabiedriskās saskaņas balvu.
1994

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris ar Ordeņa domes 1995. gada 8. novembra lēmumu.
V šķira
1995

Baltijas Asamblejas balva
Balva piešķirta par dzejas krājumiem "Kukaiņu soļi", "Laiks" un "Dzeja".
literatūra
1995

Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balva
Balva piešķirta par Bībeles grāmatas "Pulcētājs" tulkojumu (2000) (kopā ar profesoru un zinātnisko komentāru autoru Joelu Veinbergu).
2000

Aleksandra Čaka balva
2003

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par Psalmu grāmatas atdzejojumu "Slavinājumi".
Tulkojumi
2005

Latvijas Literatūras gada balva
Saruna ar pastnieku
Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Saruna ar pastnieku".
Dzeja
2009

Dzejas dienu balva
Balva piešķirta par atdzejojumu – Fikrets Demirāgs "Gaisos tālu medību balsis".
Atdzeja
2009

Latvijas Literatūras gada balva
Speciālbalva piešķirta par Korāna tulkojumu latviešu valodā (Neputns).
Speciālbalva
2011

Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības raksts
Atzinības raksts piešķirts par augstvērtīgu ieguldījumu rakstniecībā un nozīmīgu devumu, tulkojot izcilus pasaules literatūras darbus.
2011

Latvijas Literatūras gada balva
Izšūpojušies. Bibliotēka ostmalā
Balva piešķirta par krājumu "Izšūpojušies. Bibliotēka ostmalā".
Dzeja
2014

Žurnāla "Latvju Teksti" dzejas balva
Balva piešķirta par atdzejojumu – I. Seiferts "Mēra stabs / Skūpstu grāmata".
Atdzeja
2015

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par nozīmīgu ieguldījumu pasaules kultūrtekstu latviskošanā, no senislandiešu valodas tulkojot "Eddas dziesmas".
Speciālbalva
2015

AKKA/LAA Autora balva
Balva piešķirta par senislandiešu mitoloģisko un poētisko tekstu kopojuma "Eddas dziesmas" latviskojumu.
2016

Dzintara Soduma balva
Balva piešķirta par senislandiešu mitoloģisko un poētisko tekstu kopojuma ''Eddas dziesmas'' (Jāņa Rozes apgāds) tulkojumu no senislandiešu valodas.
2016

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā un Latvijas kultūrvides un valodas bagātināšanā ar nozīmīgiem pasaules kultūrtekstiem.
Mūža balva
2016