Kārlis Draviņš

Kolekcijas (1)
Darbi: Darba autors (6); Recepcijas persona (1)
Attēli: Persona attēlā(1)
VārdsKārlis Draviņš
Personiska informācijaDRAVIŅŠ Kārlis (1901.30.XII Pastendes pag. Peķos - 1991.18.I Lundā, Zviedrijā, urna apbed. Stendes pag. Bungu kapos) - literatūrvēsturnieks un valodnieks. Veltas Rūķes-Draviņas vīrs.
Dz. mežziņa ģim. Māc. Stendes Ģibuļu pagastsk. (1910-14), Talsu augstākajā elementārsk. (1914-15). 1915-18 bijis bēgļu gaitās Krievijā. Pēc atgriešanās Ljā strād. gadījuma darbus. No 1921 māc. psk. skolotāju sagatavošanas kursos, pēc tam līdz 1924 strād. par skolotāju Dursupes un Tāšu psk., 1925-34 - Galv. intendantūras pārvaldē par rakstvedi. Beidzis LU Filol. un filoz. fak. Baltu filol. nod. (1938). 1941-44 lasījis lekcijas latv. valodniecībā un folkloristikā LU un Tartu universitātē. 1944 emigrējis uz Zviedriju. No 1945 līdz aiziešanai pensijā strād. par zin. izdevumu redaktoru un latv. val. un folkloras lektoru Lundas univ. Slāvu val. institūtā. Bijis b-bas "Ramave" literatūrzin. rakstu krāj. "Ceļi" redaktors (1966-86).
Pirmā zin. publikācija - raksts "Stendes vecie uzvārdi" krāj. "Filoloģijas materiāli" (1933). Sakārtojis, komentējis un rediģējis grām. "Evangelien und Episteln ins Lettische ubersetzt von Georg Elger" ("Georga Elgera evanģēliju un epistulu tulkojumi latviski", 1-2, 1961-76). D. zin. darbi public. kopā ar dzīvesbiedri V. Rūķi-Draviņu sar. grām. "Laute und Nominalformen der Mundart von Stenden" ("Skaņas un nomenu formas Stendes dialektā", 1-2, 1955-56), "Verbalformen und undeklinierbare Redeteile der Mundart von Stenden" ("Darbības vārdu formas un nelokāmās vārdu šķiras Stendes dialektā", 1958), "Interjektionen und Onomatopoie in der Mundart von Stenden" ("Izsauksmes vārdi un onomatopoētiskie vārdi Stendes dialektā", 1962). D. pētījumi ietver dialektoloģiju u.c. valodn. nozares, feodālā laikm. rakstu val. un vēst. materiālu apzināšanu, īpaši latv. agrīno iespieddarbu un rokrakstu analīzi. 30. gados un 40. gadu 1. pusē public. D. apceres par K. Krūzu ("Latviešu literatūras vēsture", 5, 1936), J. Reiteru, K. Fīrekeru, G. Manceli, trimdā - arī par H. Ādolfiju, E. Gliku un veclatviešu rakstu valodu, kas public. gk. izd. "Latvju enciklopēdija", žurn. "Ceļa Zīmes" un Lundas univ. zin. rakstos. Zviedrijas, Dānijas un Vācijas arhīvos D. atklājis daudzus neapzinātus latviešu u.c. val. rakstītus materiālus par Ljas vēsturi, kultūru un latv. literatūru. D. public. arī rakstus par J. Jaunsudrabiņu, Aspaziju, Stendes etnogrāfiju un novada vēsturi. 2000 Ljā izd. D. kultūretnogrāfiskais pētījums "Kurzemē aizgājušos laikos" (sar. 1986).
V. Vecgrāvis
Nodarbesvalodnieks
literatūrzinātnieks
vēsturnieks
literatūrvēsturnieks
Dzimšanas laiks/vieta30.12.1901

Izglītošanās laiks/vieta1938

Rīga
Rīga
studējis
beidzis LU Filoloģijas un filozofijas fakultātess Baltu filoloģijas nodaļu

1910–1914

Stende
Stende, Talsu novads
mācījies
mācījies Stendes Ģibuļu pagastskolā

1914–1915

Talsi
Talsi, Talsu novads
mācījies
mācījies Talsu augstākajā elementārskolā

1921

beidzis kursus
mācījies pamatskolas skolotāju sagatavošanas kursos
Miršanas laiks/vieta18.01.1991

Apglabāts
ApbalvojumiPBLA Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par darbu "Evangelien und Epistelu ins Lettische ubersetzt von Georg Elger" (Georga Elgera evaņģēliju un epistulu tulkojumi latviski").
1961