Jānis Akuraters

Darbi: Darba autors (167); Atdzejotājs (1); Recepcijas persona (22)
VārdsJānis Akuraters
PseidonīmsEzops
Personiska informācijaAKURATERS Jānis (1876.13.I Dignājas pag. Jaunzemjos - 1937.25.VII Rīgā, apbed. Meža kapos) - rakstnieks.
Dz. mežsarga ģim. Ap 1883 ģim. pārcēlās uz Dignājas Beitāniem. Māc. Biržu pagastsk. un Jēkabpils pils. skolā. 1894 devies uz Krieviju (Tulas gub.) mācīties mežkopību. Nolicis skolotāju eksāmenus, strād. Elkšņos (1898), Iršos (1899), Jumurdā (1899-1901) un Rīgā (1901-03).
Pirmais dzejolis "Ziemā" ar ps. Pollukss public. žurn. "Austrums" 1895 (1. nr.). Pirmais stāsts "Ceļā uz patiesību" public. laikr. "Dienas Lapa" lit. piel. 1899.2./14.I. A. pirmais dram. darbs - bērnu luga "Taisnības meklētāji" (1902). A. bijis Maskavas univ. Juridiskās fak. brīvklausītājs (1903), mācījis vācu val. un stud. F. Nīčes, I. Kanta, A. Šopenhauera, M. Štirnera u.c. aut. filoz. darbus. 1904 dzīv. Koknesē. 1905 A. sar. 13.I notikumiem veltīto dzejoli "Ar kaujas saucieniem uz lūpām", kas kļuva par populāru masu dziesmu. Šajā laikā A. sab. uzskatos nozīm. vietu ieguva nac. valsts ideja. Viņš izstājās no sociāldemokrāt. part. un kļuva par Latv. sociāldemokrātu sav. biedru; 1906 bijis šās sav. izdotā žurn. "Pret Sauli" red. un paraksīja t.s. dekadentu manifestu žurn. "Dzelme". A. vairākkārt tika apcietināts un 1907 izraidīts uz Pleskavu gub., no kurienes bēga uz Somiju, tālāk uz Zviedriju un Norvēģiju. Pirmajos dzejoļu krāj. "Zvaigžņu nakts" (1905) un "Ziemeļos" (1906) paustā indivīda pašapziņas mošanās (nemiers, ilgas, protests), brandiskais maksimālisms sabalsojās ar 1905. g. rev. sab. domas aktivizēšanos. A. dzejā dzīve tverta kontrastējošos, tipiski romant. tēlos, garīgās un materiālās pas. pretstatos, spēcīgi saasināta mirkļa izjūta, dzīves traģisma apjauta. A. bija viens no 20. gs. sākuma latv. dzejas reformatoriem (polimetrikas, brīvās strofikas lietojums). Cietumā un trimdā sar. dzejoļu krāj. "Bez svētnīcas" (1907) un "Astras" (1909). 1908 dažos mēn. Kristiānijā (tag. Oslo) tapis populārais stāsts "Kalpa zēna vasara" (1908), kurā uz latviskas, pastorālas vides fona tēlota lepna, garīgi smalka un jūtīga personība. Arī citu A. prozas darbu centrā ir merkantilajā pasaulē neiederīgs īpatnis (stāsti "Kalēja dēls", 1907, "Noklīdis krīvs", 1908, "Degoša sala", 1912, u.c.). Atveidotajām personībām raksturīgs duālisms, kura pamatu veido modernās kult. slāpes un tieksme pēc dabiskas, vienkāršas harmonijas, nespēja samierināties ar realitāti, izlīdzināt plaisu starp sapni un dzīvi. Konceptuāls šajā ziņā ir rom. "Pēters Danga" (1921). 1908 VIII A. dzīv. Pleskavā, vēlāk sievas mājās Seces pag. Birzniekos. Šajā laikā sar. dzejoļu krāj. "Sirds varā" (1911), stāstu grām. "Puķes ziemeļos" (1914).
No 1913. gada oktobra beigām līdz 1914. gada janvārim Akuraters atradās Parīzē un klausījās lekcijas par fr. lit. Sorbonnas universitātē. Šeit un citur Eiropā gūtie iespaidi daļēji atspoguļoti dzejoļu krāj. "Dienu prieks" (1919) un prozas krāj. "Draugu sejas" (1920). 1915 A. dzīv. Maskavā, 1916 iestājies latv. strēlnieku pulkos. Kaujās pārdzīvotais atveidots stāstu krāj. "Sapņi un likteņi" (1919) un rom. "Ugunīgi ziedi" (1925, rom. "Pēters Danga" turpinājums), kuros iezīmēts strēlnieku misijas traģisms. Caur vecās s-bas noliegumu ("Pēters Danga") rom. "Ugunīgie ziedi" A. nonācis pie jaunās Ljas apliecinājuma. Nemieru un tāluma ilgas nomaina saasināta mājas izjūta. 1917 A. bija laikr. "Laika Vēstis" un žurn. "Laiks" red. loceklis. 1918 A. ievēlēts Nac. padomē (vēlāk Tautas padome), 1919 - iecelts par Izgl. min-jas Mākslas depart. direktoru (1920 - par vietnieku). 1922-36 ar pārtraukumiem A. bija laikr. "Jaunākās Ziņas" red. loc., 1930-34 - Radiofona direktors. Šajā laikā sar. dzejoļu krāj. "Latvijas balādes", "Rožains vējš" (abi 1922), "Elēģiski momenti" (1925), stāstu krāj. "Klusums un gaisma" (1921), "Erosa cilts" (1923), "Dzīvības sākumi" (1924). 1905. g. rev. un reakcijas laiks dokumentēts atmiņu grām. "Dienu atspīdumi" (1924). A. dramaturģijā nozīmīgas ir t.s. tautas lugas - komēdijas "Kurzemē" (1914, t-rī 1915), "Apvienosimies" (1926, t-rī 1927), "Vecie un jaunie" (1934, t-rī 1935) u.c., kurās psiholoģiski pārliecinoši raksturi un sociāli ass vērojums. Satīriskajā komēdijā "Pieci vēji" (1922, t-rī 1923) centrā kādas lauku sētas peripetijas polit. režīmu maiņās. Tautas varoņtēma risināta vēst. traģēdijā "Viesturs" (t-rī 1920, grām. 1921). Traģēdijā "Kaupo, līvu virsaitis" (t-rī 1913, grām. 1922) uz 13. gs. vēstures fona atveidota mīlestības drāma.
A. aktīvi darbojies arī publicistikā - sar. daudzus desmitus rakstu par polit. un kult. dzīves jautājumiem. Tulk. H. Ibsena lugas "Brands" (1911), "Pērs Gints" (1913), "Troņa tīkotāji" (1924), O. Vailda traģēdiju "Salome" (1912) u.c. - Ps.: Ezops, J. Aa, J. Aks, J.Sisenis, J vilks, Polluks u.c. A. bija pirmais Tēvzemes balvas laureāts rakstniecībā (1937). 1932-37 Ljas Pen kluba valdes pr-js.
Kopoti raksti 2 sēj. (1920), 12 sēj. (1923-28; 1938-39 {2}, nepabeigts izd.).
L. Ērmanis P. Jānis Akuraters // Akuraters J. Kop. r. R., 1923. 1. sēj.; Akuraters J. Dienu atspīdumi // Atziņas. Cēsis - R., 1924. 2. d.; Goba A. Jānis Akuraters // Latvju Grām., 1926, 2; Mauriņa Z. Ugunīgu ziedu dzejnieks // Mauriņa Z. Saules meklētāji. R., 1939; Bērsons I. Individuālista nemiers // Karogs, 1976, 1; Zanders O. Par Jāņa Akuratera daiļrades sākuma posmu // Varavīksne. 1976. R., 1976; Lāms E. Mūžīgais romantisms. R., 2003.
I. Treimane
SaiknesLaima Akuratere - Meita
Nodarbesrakstnieks
sabiedriskais darbinieks
Dzimšanas laiks/vieta13.01.1876

Dzīvesvieta
Izglītošanās laiks/vieta
citi izglītības veidi
nolicis skolotāja eksāmenus

mācījies
Biržu pagastskolā

mācījies
Jēkabpils pilsētas skolā

1894

mācījies
1894 devies uz Krieviju (Tulas gub.) mācīties mežkopību

1903

citi izglītības veidi
bijis Maskavas universitātes Juridiskās fakultātes brīvklausītājs
Miršanas laiks/vieta25.07.1937

Apglabāts
MuzejiJāņa Akuratera muzejs
ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1926. gada 16. novembra lēmumu. No ordeņa atteicies.
III šķira
1926

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par stāstu krājumu "Sapņotāji".
Literatūra
1928

Tēvzemes balva
1937