Fricis Adamovičs

Darbi: Darba autors (6); Tulkotājs (1); Atdzejotājs (1); Recepcijas persona (1)
VārdsFricis Adamovičs
PseidonīmsDonaitis
Personiska informācijaADAMOVIČS Fricis (arī Fridrihs Adamovičs; 1863.18.I Dundagas pag. Rīzemēs - 1933.19.II Rīgā, apbed. Sesavas Jačūnu kapos) - padagogs, tulkotājs, dzejnieks.
Dz. kalpa ģim. Beidzis Dundagas draudzes sk. un Baltijas skolotāju semināru Rīgā (1883). A. agrīnās garīgās intreses un izgl. īpaši stimulējis tēvabrālis Fricis Adamovičs, K. Barona māsas Līzes vīrs.
1879 aizsākās A. tulkotāja un dzejnieka darbība. Pirmā publikācija - dzejolis "Dziesmu leja" laikr. "Balss" 1880.17./29.IX (ar ps. Donaitis), turpat 1881 iespiests I. Krilova fabulas "Muižnieks" tulkojums.
1883-86 A. stud. Pēterburgas skolotāju inst., piedalījies lit. pulciņā, kur nolasījis referātus par Ausekli (public. laikr. "Dienas Lapa" 1887), iepazinies ar nelegālo lit. Domājams, ka A. ir autors apc. "Mūsu rakstniecība" (laikr. "Tēvija" 1885, ar ps. Akots), kurā pirmoreiz konsekventāk motivēta prasība pēc reālisma latv. literatūrā.
1886-99 A. strād. par skolotāju Bauskas pils. skolā. Šajā laikā tapuši daudzi A. tulk. un atdzejojumi (liela daļa no tiem public. žurn. "Austrums"): M. Ļermontova "Dziesma par Jāni, Bargo caru..", A. Puškina "Mocarts un Saljēri" (abi 1887), "Skopais bruņinieks" (1899), I. Krilova fabulas (pirmoreiz izd. grām. 1893) u.c. Daudz A. tulk. V. Šekspīra darbus: "Jūlijs Cēzars" (1897), "Makbets" (1898), "Rihards III" (1902); manuskriptā palikuši tulk. "Vētra" (t-rī 1926), "Ričards II". "Henrijs IV", "Koriolāns", "Cimbelīns", "Venēcijas tirgotājs".
Bauskā A. rediģēja "Paidagoģisko kalendāru skolotājiem un vecākiem" (1897-1900). Konflikts ar pārkrievošanas politikas aizstāvi tautsk. inspektoru Šatalovu, kā arī policijas uzraudzība, kurā A. nonāca par kontaktiem ar šeit izsūtīto tolstojieti P. Birjukovu, spieda A. atstāt Bausku. 1899-1906 viņš strād. Pabjaņices komercsk. Polijā.
Atgriezies Ljā, A. 1906-18 strādāja V. Olava komercsk. Rīgā, bija skolotājs, vēlāk inspektors (no 1915 skola bija evakuācijā Pēterburgā). A. darbojās Rīgas Latv. b-bā, 1912 piedalījās žurn. "Druva" organizēšanā, pirmajā pusgadā bija tā red. publicēja virkni (gk. vācu aut.) atdzejojumu. No 1920 līdz mūža beigām A. strād. dažādās Rīgas vsk., dažus gadus bija ģeogr. metodikas docētājs LU, sast. vairākas māc. grām. ģeogr. un dabaszinātnēs. "Filologu biedrības rakstos" (1923, 3) iekļauts A. dotais Dundagas izloksnes apraksts.
Krāj. "Rudens ziedi" (1933) sakopoti A. oriģināldzejoļi un atdzejojumi, arī vairāki V. Šekspīra soneti. Mākslinieciski spilgtāki ir tie A. dzejoļi, kuros episki izvērsti atainoti ar dzimto novadu saistīti kultūrvēst. notikumi ("Dinsberģis trimdā", "Krišjāņa Barona dzīve", "Valdemārs Ēdolē").
L. [Zeiferts] Teodors. Fridrihs Adamovičs // Druva, 1913, 2; Adamovičs F. [Autobiogrāfija] // Atziņas. Cēsis - R., 1923. 1. d.; Virza E. Zem karoga. R., 1935, 436-440 lpp.: Zanders O. "Ļāvos nesties dzejas dzidrajos augstumos" // Karogs, 1983,1; Metuzala-Zuzena E. Fridrihs (Fricis) Adamovičs // Atmiņu gaismā. Kalamazū, 1990.
J. Zālītis
Nodarbesdzejnieks
tulkotājs
pedagogs
Dzimšanas laiks/vieta18.01.1863

Izglītošanās laiks/vieta1877

mācījies
beidzis Dundagas draudzes skolu

1878–1879

mācījies
Baltijas skolotāju semināra paraugskolā Rīgā

1879–1883

mācījies seminārā
beidzis Baltijas skolotāju semināru Rīgā

1883–1886

studējis
Pēterburgas skolotāju institūtā
Miršanas laiks/vieta19.02.1933

Rīga
Rīga
Apglabāts1933

ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1926. gada 16. novembra lēmumu.
IV šķira
1926

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1933. gada 21. janvāra lēmumu.
III šķira
1933