Ernests Dinsbergs

Darbi: Darba autors (25); Recepcijas persona (4)
VārdsErnests Dinsbergs
Papildu vārdiDinsberģis
Pseidonīms51.
Personiska informācijaDINSBERGS Ernests (arī Ernests Dinsberģis; 1816.24.I Dundagas pag. Ierniekos - 1902.30.IV Rīgā, apbed. Dundagā, Kužnieku kapos) - skolotājs un rakstnieks, tulkotājs un zinātņu popularizētājs. Krišjāņa Dinsberga brālis.
Dz. kalpa ģim. Uzaudzis Dingeskalna mājās, uz kurām D. tēvs pārgāja 1818,
kļūdams par mežsargu. Izgl. ieguvis gk. pašmācības ceļā. Sešu gadu vecumā
iemācījies lasīt, rakstītprasmi apguvis pie kāda vācu mājskolotāja Dreimaņu
muižā. 1833 pieņemts par Dundagas mācītāja K. Glēzera kučieri un sulaini, iemācījies vācu val. un iepazinis vācu klas. literatūru. Agrīnie lit. mēģinājumi - pēc rel. dziesmu paraugiem sacerēti dzejoļi un kristīgās morāles garā sar. stāstiņi un pamācības. Pirmie stāstiņi public. laikr. "Latviešu Avīzes" (1833). 1838 D. tika norīkots par Dundagas pirmās tautsk. skolotāju Kubelē. Pēc dažu mēn. ilgām mācībām (1840) pie Cīravas-Dzērves sk. skolotāja A. Bergmaņa D. tika atzīts par pilntiesīgu skolotāju. Līdztekus pamatpienākumiem D. plaši izvērsa izglītības un dažādu zin. propagandētāja darbību. 50. gados iepazinies ar K. Valdemāru, K. Baronu un J. Alunānu, D. tuvinājās jaunlatviešu centieniem, publicējās laikr. "Mājas Viesis", "Pēterburgas Avīzes". Par sociāli aso, nac. atmodas ietekmē rakstīto dzeju, kā arī saraksti ar jaunlatviešiem un simpatizēšanu zemniekiem Dundagas nemieru laikā (1863) D. tika izsūtīts uz Jaunjelgavu, uz laiku atņemot viņam skolotāja tiesības. 1865 pārcēlies uz Rīgu, D. strād. Jāņa baznīcas sk. par skolotāju, bet 1868-78 atkal strād. Kubeles sk., aktīvi darbojies arī rakstniecībā.
Par D. personības daudzpusību liecina vairāk nekā 300 publikāciju (dzeja,
proza, raksti) gandrīz vai visos tā laika period. izd. un pāri par 100 dažāda rakstura grāmatas. Daļa no iecerētā palikusi rokrakstus. 19. gs. v. D. bija pats populārākais latv. autors, darbojies dažādās lit. jomās: sar. dzejoļu krāj. "Ziņģes un rīmes" (1. d. ar nos. "Mīlestības ziņģes" 1856; 1870 ar t.p. nos. - krājumos "Rīmes") un krājumus "Rīmes" ar apakšvirsrakstiem "Mīlestības gaudas" (1862), "Mīlestības stāsti" (1872), "Stāsti un līdzības" (1873), dzejojumu "Jauka rīme par skolu" (1863), M. Reinberga ziņģes "Rīga" pārstrādājumu (1865), episku dzejojumu "Maijas Roze" (1890) u.c. Vairākums D. oriģināldarbu ir mākslin. neizstrādāti, nozīm. sasniegumi ir episkajā dzejā, īpaši dzejoļi dundadznieku izloksnē. D. minams starp pirmajiem latv. tautības dramaturgiem ("Skaistākais degons", 1862) un bērnu lugu aut. ("Sarkanais putniņš un Zilais putniņš", 1878), dažādu antol. ("Puķes un pērles", 1868, bērniem "Puķu pušķis", 1873) un bērnu lasāmgrāmatu ("Bērnu draugs un vadons", 1878) sastādītājiem.
D. pirmais latv. val. tulkojis J. V. Gētes satīr. poēmu "Lapsa Kūmiņš" (1879), H. Bīčeres-Stovas rom. "Unkel Toma būda" (1863; fragm. ar nos. "Toms un Evangelīne" pārtulk. jau 1855), Homēra eposu "Odiseja" (1893-94) un Dž. Miltona poēmu "Pazaudētā paradīze" (1-2, 1893-99). Plašas bija D. zinātņu popularizētāja intereses (ped., vēst., etnogr., ģeogr., dabaszin., mitol., dažādas saimn. nozares), daudzās jomās D. minams starp pirmajiem: "Etnogrāfija" (1876), "Vecie grieķi" (1-2, 1887-88), "Metrika.." (1890), "Vispārīgā vēsture" (1-4, 1892-1902). Pēdējos mūža gadus (no 1899) D. pavadījis Rīgā pie audžumeitas un znota skolotāja J. Dreiberģa. - Ps.: E.K., K.E., Kubeles Ernests, 51. u.c.
Talsu raj. Dundagā, bij. Kubeles sk. 1972 iekārtots D. muzejs.
L. Dinsberģis E. Autobiogrāfija. Cēsis, 1904; Līgotņu Jēkabs. Ernests Dinsberģis. R., 1928; Jansons J.A., Karulis K. Nepazītais Dinsbergs // Vara-
vīksne. 1967. R., 1967; Dorbe H. Dumpīgais autodidakts // Turpat, 1970. R., 1970; Zanders O. Ernests Dinsbergs - dzejas klasikas tulkotājs // Daiļlite-
ratūra latviešu grāmatniecībā. R., 1991.
M.Danenberga
Profesionālā darbība1833: Pirmie stāstiņi publicēti laikrakstā "Latviešu Avīzes".
SaiknesNika Polmanis - Svainis
Krišjānis Dinsbergs - Brālis
Nodarbesskolotājs
rakstnieks
pedagogs
Dzimšanas laiks/vieta24.01.1816

Izglītošanās laiks/vieta
citi izglītības veidi
izglītību ieguvis gk. pašmācības ceļā, rakstītprasmi apguvis pie kāda vācu mājskolotāja Dreimaņu muižā

1840

citi izglītības veidi
pēc dažu mēnešu ilgām mācībām pie Cīravas-Dzērves skolas skolotāja A.Bergmaņa atzīts par pilntiesīgu skolotāju
Miršanas laiks/vieta30.04.1902

Rīga
Rīga
Apglabāts