Aspazija

Darbi: Darba autors (167); Recepcijas persona (73)
VārdsAspazija
Papildu vārdiElza Rozenberga, Elza Pliekšāne, Rozenvalde
PseidonīmsKalna Elza
Dzimtais vārdsJohanna Emīlija Lizete Rozenberga
KopsavilkumsDzejniece un dramaturģe Aspazija (1865–1943) ir spilgtākā personība latviešu rakstniecībā 19. gadsimta 90. gados. Savos darbos Aspazija rāda jaunā laika sievieti – ugunīgu, lepnu, patstāvīgu, tādu, kas pati grib veidot savu dzīvi un būt uzticīga sev un savai sirdsbalsij. Raiņa dzīvesbiedre.
Personiska informācijaDzimusi saimnieka ģimenē. Brāļi – Kristaps Roberts un Zamuēls Jūlijs, un māsa Doroteja Albertīne.
1886: vecāku spiesta apprecas ar Maksi Vilhelmu Valteru, kas, kļuvis Daukšu īpašnieks, saimniecību izputināja un aizbēga uz Ameriku (laulība šķirta 1897. gada februārī).
1889: Aspazija kopā ar vecākiem un tuviniekiem pārceļas uz Jelgavu, kur strādā dažādus darbus.
1897. gada 21. decembris: Aspazija salaulājas ar dzejnieku Raini.
Profesionālā darbībaSkolā sākas pirmie literārie mēģinājumi vācu valodā.
1884: piedalījusies Jelgavas pašdarbnieku iestudētajā Viljama Šekspīra lugas "Venēcijas tirgotājs" izrādē (30. augustā). Par šo gaidāmo izrādi ar pseidonīmu Kalna Elza publicēts Aspazijas pirmais raksts laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" (13./25. augustā).
1887: pirmais publicētais dzejolis – "Jaunā gadā" laikraksta "Dienas Lapa" feļetona pielikumā (24. decembrī) ar pseidonīmu Aspazija.
1888: Rīgas Latviešu biedrības lugu konkursā iesniegtā drāma "Atriebēja" iegūst pirmo vietu, bet cenzūras dēļ luga netiek izrādīta.
1894: Aspazijas luga "Vaidelote" Rīgas Latviešu teātrī. Lugā mitoloģisko likumību vidē attēlota sievietes sacelšanās pret aizspriedumiem un dogmām, cīņa par tiesībām veidot savu dzīvi saskaņām ar jūtām.
1894: iestudēta luga "Zaudētas tiesības", kurā attēlots, kā sieviete valdošās divkosīgās morāles dēļ aiziet bojā. Latviešu sabiedrībai tā bija neparasta problēma, izcēlās polemika, tika izteikti pretēji viedokļi par sieviešu emancipāciju un tiesībām. Polemika veidoja robežšķirtni starp konservatīvajām un radikālajām aprindām, ko pārstāvēja Jaunā strāva un laikrakstā "Dienas Lapa".
1895: polemika ar Rūdolfu Blaumani ("Dienas Lapa”).
1895: izrādītas Aspazijas lugas "Neaizsniegts mērķis" un "Ragana", kurās aizstāvēti sievietes patstāvības centieni un maksimāli sakāpināts protests pret apspiestību.
1901: periodikā publicēta drāma "Zeltīte".
1913: polemika ar Andreju Upīti par Jaņa Jansona-Brauna referāta "Domas par jaunlaiku literatūru” (1893) nozīmi latviešu literatūras attīstībā. Aspazija (faktiski Rainis) vērsās pret minētā referāta pārmērīgu cildināšanu.
1934. gada martā: Aspazija tiek iecelta par goda direktori Dailes teātrī.

Sabiedriskā darbība

Kopš 1895: Aspazija Raiņa ietekmē piedalījās Jaunās strāvas saietos. Jaunstrāvnieku uzskatus par literatūras galveno uzdevumu – sabiedrības attīstības ietekmēšanu Aspazija izsacīja dzejā un polemikās.
Aspazija aktīvi iestājās par sieviešu tiesībām un emancipāciju.
1920: Aspaziju ievēlēja Satversmes sapulcē, savās runās viņa uzsvēra demokrātijas un kultūras nozīmi valsts pastāvēšanā.

Dzeja

"Sarkanās puķes" (sarakstīts 1895, izdots 1897. gadā)
"Dvēseles krēsla” (1904)
"Saulains stūrītis" (1910)
"Ziedu klēpis""(1911)
„Izplesti spārni” (1920)
"Raganu nakts" (1923)
"Trejkrāsaina saule” (1926)
"Asteru laikā” (1928)
"Dvēseles ceļojums” (1933)
"Kaisītās rozes” (1936)
"Zem vakara zvaigznes” (1942)
"Mēnessdārzs” (1943)


Dramaturģija

"Atriebēja” (1888) Aspazija lugu iesniedza Rīgas Latviešu biedrības lugu konkursā, kur drāma ieguva pirmo vietu, tomēr cenzūra neļāva to izrādīt .
"Vaidelote" (1894)
"Zaudētas tiesības” (1894)
"Neaizsniegts mērķis” (1895)
"Ragana” (1895)
"Zeltīte" (1901)
"Sidraba šķidrauts” (1905)
"Aspazija” (1923)
"Boass un Rute” (1925)
"Torņa cēlējs” (1927)
"Zalša līgava" (1928)
"Jānis Ziemelis" (periodikā 1931. gadā)
"Pūcesspieģelis” (periodikā un teātrī 1932. gadā)
"Velna nauda" (1933)

Proza

"No atzīšanas koka” (1919)
"Zila debess” (1924)
"Zelta mākoņi” (1928)
"Mana dzīve” (ievadi kopotu rakstu "Mana dzīve un darbi” 1.–6. sējumā, 1931–1940).
"Rudens lakstīgala" (publicēts žurnālā "Atpūta” 1933. gadā turpinājumos)


Cittautu rakstnieku darbu tulkojumi

Gerhards Hauptmanis. "Hannele. Sapņu dzeja" (1898)
Henriks Senkevičs. "Kurp eji?" (1899)
Roberts Hamerlings. "Aspazija" (periodikā) (1900)
Edvards Bulvers. "Pastarā diena Pompejā" (1903)
"Johana Volfganga Gētes Raksti" (1–7) (kopā ar Raini) (1903-1904)
Vilhelms Bušs. "Makss un Morics. Puiku stāsts septiņos nedarbos" (1904)
Gerhards Hauptmanis. "Nogrimušais zvans" (1904) (kopā ar Raini)
Johans Volfgangs Gēte. "Stella" (1912)

Rainis. "Joseph und seine Brüder" (Jāzeps un viņa brāļi) (1921)
Citātu galerija
"Aspazijas literāriskā darbība galvenā kārtā izpaudusies lirikā un drāmā. Viņai gleznu bagāta valoda un droša un svaiga fantāzija. Dažviet māksliniecisko plūdumu traucē patētisks skaļums. Aspazijas ideālisms spilgti iezīmējas viņas drāmās. Tēlotās varones cenšas nokratīt zemes putekļus, lai paceltos augšup individuālā skaidrībā, lai neaizliegtu sevi un savas neatkarības ilgas. Tās ir sievietes tiesību cīnītājas, kas grib saskaņot ārējo ar iekšējo pasauli, nokratīt patriarhālos žņaugus un neapmiglotu skatu raudzīties dzīvē. Pāri likumiem un ierašām tās iet turpu, kur aicina sirds balss. Neapklusināmas dziņas viņas spārno ideālismam un ved pretī jauniem sasniegumiem. Šīm varonēm piemīt arī stipri attīstīta jūtu dzīve. lemīlēta vīrieša labā viņas spējīgas iet pa uzupurēšanās un atteikšanās ceļu. (..) Liesmaina Aspazija ir arī savā lirikā. Lai atraisītos no ikdienas, kur putekļi kūp un skumjas staigā, viņa fantāzijā aizšupojas pāri esamībai, līdz mūžības robežai, kur plūst bezgalīgas gaismas straumes, kur dzīvība izplaukst kā krāšņs zieds un visa iesākums saplūst ar nobeigumu. Romantiska pacilātība ir raksturīga visai Aspazijas dzejai. Šaja ietekmē sarakstīti dzejoļu krājumi: Sarkanās puķes (1897), Dvēseles krēslā (1904), Izplesti spārni (1920), Trejkrāsaina saule (1926), Asteru laikā (1828). Savas dzīves dažādos posmus (bērnību, pirmsjaunību un jaunību) dzejniece ietvērusi liriska biogrāfija, kuras atsevišķās daļas saucas: Saulains stūrītis (1910), Ziedu klēpis (1911) un Raganu nakts (1923). Pēdējos gados dzejniece kļuvusi daudz mierīgāka, dzīves apstākļiem piekļāvīgāka. Viņas doma zaudējusi savu asumu un nemieru, un dzejniece vairs netrauc ar zilām būrām sapņu neaizsniedzamā tālumā. leskanas pārdomas, dzīvē redzētā un pārdzīvotā vērtējums. Dominē tīri filozofiski motīvi, metafiziska jūtoņa, rezignācija, rudenīga noskaņa. Dzejnieces gars, meklējot dvēseles skaidrību, reizēm uzraujas transcendentālās sfērās, irreālitātē. (..) Prozā Aspazija vairāk liriska tēlotāja, kā noteiktas fabulas risinātāja."

Jānis Ķelpe. Sieviete latvju rakstniecībā. R.: 1936, 28.–29. lpp.

Par Aspazijas dzeju

"Galvenokārt Jaunās strāvas laikā sarakstītie dzejoļi sakopoti krājumā "Sarkanās puķes", kura izdošanu cenzūra parakstījusi 1895. gadā (krājums iznācis 1897. gadā). Krājumā kaismīga jūsma un pacilātība izpaužas motīvos par pagātnes važu saraušanu, kā arī par nākotnes lielumu un indivīda brīvību. Dzejiski izteiktie programmatiskie aicinājumi sasaucās ar 90. gadu sabiedrības jaunajām noskaņām. Šā posma lugās un dzejā Aspazija laikmeta centienu ietekmē izcēlusi sievietes kā personības pašvērtību. 1904. gadā iznāca Aspazijas dzejoļu krājums "Dvēseles krēsla", tajā pārsvarā rezignācija un skumjas izjūtas. Ar dzejoļu krājumiem "Saulains stūrītis" (1910) un "Ziedu klēpis" (1911), kuros atainotas bērnības un jaunības dienu izjūtas, aizsākta liriska autobiogrāfiska triloģija.Dzejoļu krājumā "Izplesti spārni" (1920) sakopoti agrāk sarakstītie dzejoļi. Tā pamatnoskaņu veido pagātnes cīņu retrospektīvs skatījums, saglabājot nemieru un trauksmi. Krājums "Raganu nakts" (1923) ir autobiogrāfiskās triloģijas 3. daļa. 1936. gadā publicētā krājumu "Kaisītās rozes" pirmā nodaļa "Ģēnija aicinājums" veltīta Kārlim Ulmanim. Nodaļā ievietoti patriotiski, himniski dzejoļi, kuros cildināta tautas vienotība, brīvība un apliecināta ticība mūžībai."

Elza Knope. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.


Par Aspazijas dramaturģiju


"Drāmas "Atriebēja" (1988) pamatā ir konflikts starp latviešu zemniekiem un viņu apspiedējiem. Mākslinieciski luga neizstrādāta, bet tajā spēcīgi izskan brīvības cildinājums un naids pret despotiju. Lugā "Vaidelote" (1894) mitoloģisko likumību vidē attēlota sievietes sacelšanās pret aizspriedumiem un dogmām, cīņa par tiesībām veidot savu dzīvi saskaņām ar jūtām. Lugā "Zaudētas tiesības" (1894) attēlots, kā sieviete valdošās divkosīgās morāles dēļ aiziet bojā. Latviešu sabiedrībai tā bija neparasta problēma, izcēlās polemika, tika izteikti pretēji viedokļi par sieviešu emancipāciju un tiesībām. 1895. gadā izrādītas Aspazijas lugas "Neaizsniegts mērķis" un "Ragana", kurās aizstāvēti sievietes patstāvības centieni un maksimāli sakāpināts protests pret apspiestību. Jauns pacēlums Aspazijas jaunradē ap 1905. gada revolūcijas laiku saistīts ar lugu "Sidraba šķidrauts" (1905), tās iestudējumu Jaunajā latviešu teātrī. Lugas darbība gan saistīta ar romantizētu pagātni un galvenās varones individuālu likteni, bet konflikta risinājums un izteiktie aicinājumi saskanēja ar sabiedrības revolucionārajiem centieniem. Aspazijas dramatiskā talanta spēks izpaudās vēstures un teiku vielas izmantošanā un dzejas valodā."


Elza Knope. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.

SaiknesRainis - Vīrs
Nodarbesdzejniece
dramaturģe
Dzimšanas laiks/vieta16.03.1865

Daukšas
"Daukšas", Zaļenieku pagasts, Jelgavas novads, LV-3011
Dzīvesvieta1865–1889

Daukšas
"Daukšas", Zaļenieku pagasts, Jelgavas novads, LV-3011
1889

Jelgava
Jelgava

1889. gadā Rozenbergi pārceļas uz Jelgavu un 16. oktobrī nopērk nelielu māju Zaļā (vēlāk Raiņa) ielā 25.


00.03.1897

Paņeveža
Panevėžys, Lithuania
Rainis dabūja jurista darbu Paņevežā, uz turieni pārcēlās arī Aspazija.

1898–1903

Slobodska
Slobodskoy, Kirov Oblast, Russia
1898–1903

Rīga
Rīga
1898–1903

Pleskava
Pskov, Pskov Oblast, Russia
1920–1933

Rīga
Rīga
1933–1943

Dubulti
Jūrmala
Izglītošanās laiks/vieta1874

Zaļāsmuižas pagastskola
Zaļenieki
Zaļenieki, Zaļenieku pagasts, Jelgavas novads
1874–1878

Jelgavas Dorotejas meiteņu skola
Jelgava
Jelgava
1878–1884

Jelgavas Trīsvienības sieviešu ģimnāzija
Jelgava
Jelgava

Nepabeigusi Dorotejas meiteņu skolu, Aspazija pāriet uz jaundibināto Jelgavas sieviešu ģimnāzijas sesto klasi (t. i., pēc toreizējā klašu iedalījuma viņai jāmācās skolā sešus gadus). Precīzu ziņu par skolas beigšanu nav. Atmiņās Aspazija vairākkārt stāsta, ka skolu beigusi, bet vectēva bēru dēļ palikuši nenokārtoti gala eksāmeni.

Darbavieta1891–1893

Jaunsvirlauka
Jaunsvirlauka , Jaunsvirlaukas pagasts, Jelgavas novads

Mājskolotāja Jaunsvirlaukas "Ķiplokos".


1891–1893

Pociems [uo]
Pociems, Katvaru pagasts, Limbažu novads

Mājskolotāja Pociema "Ķaukuļos".


1892–1893

Pāles pagasts
Pāles pagasts, Limbažu novads

Dreiliņu muižas (tagadējā Pāles pagastā) pārvaldnieka Rikveiļa meitu mājskolotāju.

Te sarakstījusi lugas "Vaidelote", "Zaudētas tiesības", poēmu "Saules meita".


00.10.1893–1895

Rīgas Latviešu teātris
Rīga
Rīga

Ievērību guva Aspazijas prologs Rīgas Latviešu biedrības 25 gadu jubilejas sarīkojumam.


1897–1903

Laikraksts "Dienas Lapa"
Rīga
Rīga
Emigrācija00.12.1905–1920

Lugano
Lugano, Switzerland

Kopā ar Raini devās trimdā uz Šveici un apmetās Kastaņolā pie Lugāno.

Ceļojums1896

Berlīne
Berlin
1896. gada nogalē kopā ar Raini aizbrauca uz Vāciju un apmetās Šarlotenburgā (Berlīnē). 1897. gada sākumā sakarā ar Raiņa vecākās māsas nāvi atgriezās Jelgavā.
Miršanas laiks/vieta05.11.1943

Rīga
Rīga
ApglabātsRaiņa kapi
Varoņu iela 3A, Rīga, LV-1005
MuzejiDaukšas
"Daukšas", Zaļenieku pagasts, Jelgavas novads, LV-3011
Raiņa un Aspazijas māja
Rīga
Rīga
Raiņa un Aspazijas vasarnīca
Jāņa Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala
Jāņa Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala, LV-2015

1990. gadā Horna dārzā, Jomas ielā, Majoros, Jūrmalā tika uzstādīts Raiņa un Aspazijas piemineklis "Rainis un Aspazija". To veidojuši tēlnieki Zigrīda–Džoana Rapa un Juris Rapa.


Aspazijas māja
Z. Meirovica prospekts 18/20, Dubulti, Jūrmala
Zigfrīda Meierovica prospekts, Jūrmala

1995. gadā pie mājas atklāta piemiņas plāksne un tēlnieka Jāņa Bārdas izveidotā skulpturālā grupa "Kaķu stabs”, kas veltīta Aspazija piemiņai.

2009. gadā pie mājas atklāts tēlnieces Artas Dumpes veidotais piemineklis "Aspazija.


Raiņa un Aspazijas muzejs Lugano
Lugano
Lugano, Switzerland

1972. gadā Kastaņolas pilsētas pašvaldība uzcēla latviešu rakstniekiem Rainim un Aspazijai granītā veidotu pieminekli (G. Chiesa) ar ierakstu bronzas plāksnē: "Šeit atradās māja, kur dzīvoja, uzticīgī dzimtenei un dzejai, Rainis un Aspazija, nākdami no tālās Latvijas, meklējot mieru un brīvību / Kastaņolas pašvaldība veltī viņu piemiņai šo zemes gabalu" – un trimdas latviešu (J. Plāte) bronzas veidojumiem: rakstnieku kopportreta reljefs, Latvijas valsts ģerbonis, Raiņa lugas Zelta zirgs stilizēts simbols un plāksne ar ierakstu: "Dižajiem dzejniekiem un Latvijas brīvības cīnītājiem latvieši svešumā".

ApbalvojumiRīgas Latviešu biedrības prēmija
Prēmija piešķirta par J. V. Gētes darba "Fausts" tulkojumu (1901).
1901

Rīgas Latviešu biedrības prēmija
1910

Rīgas Latviešu biedrības prēmija
1912

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandiere ar Domes 1926. gada 16. novembra lēmumu.
III šķira
1926

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Asteru laikā".
Literatūra
1928

Atzinības krusts
II šķira
1938

Tēvzemes balva
1939