Amanda Aizpuriete

Darbi: Darba autors (72); Tulkotājs (41); Atdzejotājs (14); Sastādītājs (9); Redaktors (10); Komentāra autors (18); Recepcijas persona (19)
VārdsAmanda Aizpuriete
KopsavilkumsAmanda Aizpuriete (1956) ir dzejniece, prozaiķe, atdzejotāja un tulkotāja. Klajā nākuši deviņi dzejoļu krājumi un romāns. Aizpuriete pieder pie tā saucamās Klāva Elsberga paaudzes, kuri dzejā ienāca 70. gadu vidū, aktīvi nostājoties pret padomju sabiedrības dubulto morāli un godīgi rakstot par dzīves netīkamajām pusēm un dzejai it kā neatbilstošām tēmām. Aizpurietes dzejā atklājas sievietes pasaule skarbā sociālā vidē. Tulkojusi ap 40 romānu no angļu, vācu un krievu valodas, atdzejojusi no vācu, krievu, ukraiņu un angļu valodas.

Personiska informācijaDzimusi radiožurnālista un farmaceites ģimenē.
Profesionālā darbība1976: pirmā publikācija – dzejolis "Tad vienam akmenim es savas rokas atdevu..." laikrakstā "Literatūra un Māksla" 3. jūlijā.
1997: amerikāņu komponista Ērika Fanka (Eric Funk) 4. simfonija "Šis novakars šķiet bojāts" (This Eventide Seems Spoiled) kontraltam un simfoniskajam orķestrim ar Amandas Aizpurietes dzejoļu ciklu. Pirmatskaņojums Rīgā 1999. gada 1. oktobrī.
1999: saņēmusi Bavārijas Mākslas akadēmijas H. Bīnekes prēmiju.
2000: jūnijā un jūlijā Amanda Aizpuriete, Māris Čaklais un Roalds Dobrovenskis piedalījās ceļojumā cauri Eiropai "Literatūras ekspresis 2000". Brauciens ilga sešas nedēļas cauri Eiropas valstīm, piedalījās 107 literāti no 43 Eiropas valstīm, notika konferences, diskusijas, autoru darbu lasījumi.
2004: iznācis dzejas disks Poeticus mixturalis (sakārtojis Andris Grandbergs), kur 20 dzejnieku vidū savu dzejoli "Lūk, skatuvīte nodrāztā... " lasa arī Amanda Aizpuriete. (https://nabamusic.bandcamp.com/track/amanda-aizpur... ).
Citātu galerija"Aizpurietes dzejā svarīga divpasaulība, kuru veido īstenība, reālā dzīve, ikdiena un paralēli tai eksistējošā īstā dzīve – dzīvošana garīgajā un mākslas pasaulē. Ar katru krājumu, īpaši 90. gados izdotajos, nokļūšana garīgajās mājās kļūst arvien grūtāka, to apdraudz sociāli potiskās dzīves cietsirdība un amorālisms, arī pašas pagurums, līdz beidzot liriskā varone jūtas padzīta no tām. Tas nes līdzi izmisumu, iztukšotību un atsvešinātību, sajūtu, ka personība mirusi un ka māju vairs nebūs nekur. Aizpurietes dzejai raksturīga smeldzes cauraustas, surdinētas sarunas intonācija, būtiski ir noklusējumi un izlaidumi. Krājumā "Bābeles nomalē" depresīvo noskaņu pārmāc gaišums, radies no pārsāpētas īstenības."
Kalniņa, Ieva. Amanda Aizpuriete. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 17. lpp.

Par Amandas Aizpurietes krājumu "Turp"

[Krājums] "Turp” ir savdabīga Amandas Aizpurietes dzeja. Mazliet pārfrāzējot pašas dzejnieces teikto, dzejoļus krājumā varētu poētiski salīdzināt ar "tauriņiem Lētas straumē”. Dzeja skan kā atzīšanās vientulībā, sarūgtinājumā, tomēr joprojām saglabājot zināmu spītu, nevis žēlu gaušanos, padodoties esamības gūstam. Iezīmējot neskaidru virzienu, gan atzīšana, gan noliegums ar, iespējams, apsūbējušu vai padzisušu spožumu dzejas rindās tomēr ir uzskatāms par jaunu pieturas punktu Aizpurietes daiļradē. Lai arī sajūta par nenotikušu pasauli tajā izvirzās priekšplānā, lasītājam krājums noteikti būs "notikusi pasaule”, proti, tīkams rudens dzejas notikums.
Baumane, Līvija. Nenotikusi pasaule. Amanda Aizpuriete "Turp". https://www.ubisunt.lu.lv/zinas/t/41648/
SaiknesAndris Bergmanis - Dzīvesbiedrs
Vija Gune - Vīramāte
Andris Hiršs - Dēls
Nodarbesdzejniece
tulkotāja
atdzejotāja
Dzimšanas laiks/vieta28.03.1956

Jūrmala
Jūrmala
Izglītošanās laiks/vieta1974

Jūrmalas 4. vidusskola

1974–1977

Latvijas Valsts universitāte
studējusi Filoloģijas fakultātes latviešu valodas un literatūras nodaļā

1977–1979

Latvijas Valsts universitāte
studējusi Vēstures un filozofijas fakultāte

1980–1984

PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūts
mācījusies atdzejošanas seminārā
Darbavieta1988–1990

Žurnāls "Avots"
Dzejas konsultante

1993

Laikraksta "Aspazija" redaktore (kopā ar Irēnu Auziņu)


1993–1994

Žurnāls "Karogs"
Redaktore

1999–2004 (Datums nav precīzs)

Vides Vēstis

Kultūrvides nodaļas redaktore


2009–2010

Kultūras Forums
Dzejas nodaļas redaktore
Dalība organizācijās1983

Latvijas Rakstnieku savienība
ApbalvojumiDzejas dienu balva
Balva piešķirta par krājumu "Bābeles nomalē".
Dzeja
2000

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par Annas Ahmatovas darba "Melnais gredzens" atdzejojumu.
Tulkojumi
2003

Ojāra Vācieša prēmija
Speciālbalva piešķirta par krājumu "Ledusskapja šūpuļdziesma".
Speciālbalva
2011

Ojāra Vācieša prēmija
Prēmija piešķirta par dzejas krājumu "Turp".
2013