Ādolfs Alunāns

Darbi: Darba autors (68); Tulkotājs (2); Recepcijas persona (14)
VārdsĀdolfs Alunāns
PseidonīmsZobgals, Dobelnieks, Smaidulis, Vecais Ādolfs
KopsavilkumsĀdolfs Alunāns bija pirmais Rīgas Latviešu teātra vadītājs kopš tā pirmsākumiem 19. gadsimta 70. un 80. gados. Vēlāk viņš turpināja aktīvu darbību amatieru kopās, izveidoja savu teātra trupu Jelgavā, ar kuru apceļoja Latvijas novadus un uzstājās arī Rīgā. Alunāna darbība teātrī aptver gandrīz piecus gadu desmitus, kuru laikā viņš iemantoja popularitāti un atzīšanu, un tika iedēvēts par "latviešu teātra tēvu". Alunāns ne tikai darbojās režijā, bet rūpējās arī par skatuves noformējumu, piedalījās izrādēs kā aktieris, veidoja teātra repertuāru. Viņš rakstīja dramaturģijas darbus un izveidoja drāmas un komēdijas pamatus latviešu rakstniecībā. Latviešu teātros laika posmā no 1869. gada līdz 1911. gadam izrādītas divdesmit divas Ādolfa Alunāna lugas.
Personiska informācijaKomponista Nikolaja Alunāna un teātra kritiķes Luizes Skujenieces brālis. Tēvs Pēteris Alunāns – Indriķa un Jura Alunānu brālis – Mazsesavas muižas nomnieks, pagasta rakstvedis, laikraksta līdzstrādnieks.
Profesionālā darbībaPirmā literārā publikācija: tēlojums "Degoša lampa" laikrakstā "Latviešu Avīzes" 1864. gada 27. februārī.
Pirmā teorētiskā apcere par teātri latviešu valodā: raksts "Kāds vārds par teāteri" laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" 1869. gada 19. janvārī. Sācis skatuves gaitas kā aktieris teātros ārpus Latvijas:
1866–1870: strādājis Tērbatas, Pēterburgas un Rēveles vācu teātros.
18701885: vadījis Rīgas Latviešu biedrības teātri (Rīgas Latviešu teātri), izveidojis pirmo patstāvīgo latviešu aktieru trupu, sarakstījis un iestudējis lugas, darbojies arī kā aktieris. Nesaskaņu dēļ ar Rīgas Latviešu biedrības vadību Alunāns 1885. gadā atstāja teātri un izveidoja pats savu trupu.
18961904: vadīja teātri Jelgavā, t.s. Alunāna teātri, kas sniedza viesizrādes Rīgā un ārpus tās.
Sastādījis "Zobgala kalendāru" (1892-1912). Publicējies laikrakstā "Mājas Viesis", "Baltijas Vēstnesis", "Rota" un citos, rakstījis humoristiskus un satīriskus sacerējumus dzejā un prozā, polemikas par teātra un mūzikas jautājumiem. Humoristiskie un satīriskie darbi apkopoti izdevumā "Nātras" (1880), "Līksmības avots" (1889), "Dunduri" (1906), "Humoristīgi-satīriskie sakopotie dzejoļi" (1-2, 1912-14), "Kuplejas" (1914). Sarakstījis stāstus "Nodegušiem par labu!" (1887), "Tikai guvernate" (1891).
Rakstos "Aiz kulisēm" ("Dienas Lapas" pielikums 1887. gadā) un "Atmiņas par latviešu teātra izcelšanos" (vācu valodas žurnāls "Baltische Monatsschrift" 1910. gadā, latviski 1924. gadā) paudis pārdomas par latviešu teātra sākumiem. Grāmatā "Ievērojami latvieši" (1-2, 1887-90) publicējis atmiņas par saviem laikabiedriem. Sarakstījis grāmatu "Jura Alunāna dzīve" (1910).

Darbu pirmiestudējumi:

1869: "Paša audzināts" Rīgas Latviešu teātrī
1871: "Priekos un bēdās" Rīgas Latviešu teātrī
1872: "Mucenieks un muceniece" Rīgas Latviešu teātrī
1874: "Bagāta brūte" Rīgas Latviešu teātrī
1874: "Icigs Mozes" Rīgas Latviešu teātrī
1875: "Skolotāja tupeles" Jelgavā
1881: "Džons Neilands" Rīgas Latviešu teātrī
1882: "Mucā audzis" Rīgas Latviešu teātrī
1883: "Brencis un Žvingulis Austrālijā" Rīgas Latviešu teātrī
1883: "Piltenieks Rīgā" Rīgas Latviešu teātrī
1888: "Kas tie tādi, kas dziedāja" Jelgavā
1888: "Lielpils pagasta vecākie" Bauskā
1889: "Seši mazi bundzenieki" Rīgā, biedrībā "Uļeja"
1889: "Šneiderienes" Jelgavā
1890: "Mūsu pokāls" Rīgā, biedrībā Uļeja
1891: "Visi mani radi raud" Rīgā, biedrībā Uļeja
1893: "Pārticībā un nabadzībā" Rīgā
1898: "Labi cilvēki" Jelgavā
1904: "Arī pīlārs" Jaunajā Latviešu teātrī
1905: "Mūsu senči" Jaunajā Latviešu teātrī
1907: "Brīvnieks Olimpā" Rīgā, biedrībā Uļeja
1911: "Draudzes bazārs" Rīgas Latviešu teātrī
Citātu galerijaPar Ādolfa Alunāna darbības daudzpusību
"Pasaulē grūti atrast tik universālu cilvēku, kas viens nodibinājis un izveidojis savas tautas nacionālo teātra mākslu. Tāds fenomens ir latvietis Ādolfs Alunāns. Viņš ne tikai noorganizēja un vadīja latviešu teātri, bet arī lika pamatus profesionālai latviešu aktieru un režijas mākslai, izaudzināja mūsu pirmo aktieru paaudzi, no kuras vēlāk nāca spožas skatuves meistaru zvaigznes. Viņš audzināja un skoloja skatītājus, tuvināja teātrim visplašākās sabiedrības masas, pirmais mūsu presē skaidroja, kas ir teātris un kādi tā uzdevumi, rakstīja par skatuves mākslas jautājumiem un dalījās savā praktiskajā pieredzē."
Gudriķe, Biruta. Ādolfs Alunāns un latviešu teātra sākotne. Ādolfs Alunāns atmiņās, vēstulēs, anekdotēs. Rīga: Litera, 1993. 5. lpp.

Par Alunāna nozīmi latviešu teātra popularizēšanā

"Ā. Alunāna lugu tautiskais romantisms (lai gan ne bez sentimentālisma piedevas) un vitālais realitātes tēlojums zīmīgos tipos un raksturos, skatuves prasību un skatītāja psiholoģijas izpratne aizsāka īsti demokrātiska teātra attīstību ne tikai Rīgā un Jelgavā, bet arī latviešu lauku biedrībās, rosinot ne vien teātra, bet tautiskas kultūras attīstību vispār."
Zeltiņa, Guna. Nacionālā rakstura un stilistikas iezīmes latviešu teātrī. Rīga: Zinātne, 2000. 44. lpp.

Par Ādolfa Alunāna kuplejām
"Lomām, kuras Alunāns rakstījis pats sev, viņš parasti sacerējis kuplejas, t.i., solodziesmas ar vairākiem pantiem, kuras beidz ar refrēnu. Kuplejas saturs var būt bez saistības ar lugas sižetu, bet ar zināmu sabiedrisko aktualitāti tā, piemēram, "Priekos un bēdās" Vanags resp. Alunāns dzied par rakstnieku Ernestu Dinsbergu, par latviešu teātri utt. Sev pašam rakstītajām lomām Alunāns dažkārt sacerējis "ieiešanas dziesmu", kas tiek dziedāta, pirmoreiz iznākot uz skatuves."
Kundziņš, Kārlis. Latviešu teātra vēsture. 1. sējums. Rīga: Liesma, 1968. 116. lpp.

SaiknesHeinrihs Alunāns - Tēvabrālis
Juris Alunāns - Tēvabrālis
Edvarts Vensku - Radinieks
Luīze Irma Skujeniece - Māsa
Biruta Skujeniece - Māsasmeita
Elza Alunāne - Meita
Pēteris Johans Alunāns - Tēvs
Nikolajs Alunāns - Brālis
Valeska Alunāne - Meita
Nodarbesrežisors
dramaturgs
aktieris
Dzimšanas laiks/vieta11.10.1848

Jelgava
Jelgava

Dzīvesvieta1848–1866

Jelgava
Jelgava
1866–1867

Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia
1867–1869

Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast
1867–1869

Tallina
Tallinn, Harju County, Estonia
1869–1885

Rīga
Rīga
1886–1912

Jelgava
Jelgava
Izglītošanās laiks/vieta1865

Jelgavas 1. vidusskola
Meiju ceļš 9, Jelgava
Meiju ceļš 9, Jelgava, LV-3007

mācījies
beidzis Jelgavas 1. vidusskolu, tolaik vācu ģimnāziju (Gouvernements-Gymnasium), vēsturiski Academia Petrina

Darbavieta1870–1885

Rīgas Latviešu teātris
Merķeļa iela 13, Rīga
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050
Miršanas laiks/vieta05.07.1912

Jelgava
Jelgava
Apglabāts1912

Svētā Jāņa kapi
Jelgava
Piemiņas vietas1913

Jelgava
Jelgava
Tēlnieka Burkarda Dzeņa veidots Ādolfa Alunāna piemineklis.
Muzeji1968

Jelgava
Jelgava
Izveidots Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs.